Izsaukuma signāli

Kā veidojās un attīstījās amatieru staciju Izsaukuma signāli

Radiostaciju izsaukumu signāliem arī ir sava vēsture. Šobrīd tos veido pēc 1927. gadā, Vašingtonā pieņemtajiem noteikumiem. Tie nosaka, ka jebkuras radiostacijas izsaukuma signāls satur valsts apzīmējumu, kurā tas izdots. Valstu sarakstu šobrīd uztur ITU (saraksts ir kopīgs amatieru un komerciālajām radiostacijām). Dažādu dienestu staciju izsaukuma signālus, katru, veido pēc saviem principiem, kas tika pieņemti jau 1927. gadā. Tas dod iespēju noskaidrot kādai valstij un kādam dienestam pieder konkrēta stacija. Bet kā līdz tam nonāca?

Radio amatierisma pirmsākumos izsaukuma signālu katrs amatieris izvēlējās pats. Bieži to sastādīja no amatiera vārda un uzvārda vai dažādiem burtiem. (SNY – Hirams Persijs Maksims utt.).

1910. gadā maijā Anglijā, ieteica katru amatieru (eksperimentālo) staciju identificēt ar 3 burtu kombināciju, izveidojot rajona (County) kodu (RUG, NNA …). Tas īsti nedarbojās, jo rajonā varēja būt vairākas stacijas, tāpēc palika pie trīs dažādiem burtiem. Signāli bija līdzīgi kuģiem. Pirmo burtu M bija rezervējis Markoni savām stacijām.

ASV amatieri bija paši sākuši veidot un ieviest savus izsaukuma signālus un jau 1909. gadā bija publicēts pirmais "Callbook", kurā bija 89 Amerikas un Kanādas amatieru saraksts, un kuru signāli bija no viena līdz trīs zīmēm, piemēram 3b, H.

1913. gadā Amerikas amatieriem izsaukumu signālus sāk piešķirt valsts un tie, saskaņā ar 9.03.1913. g. dokumentu "Radio Call Letter", sastāvēja no viena cipara un diviem burtiem. Cipars apzīmēja ASV štatu apvienotu teritoriju, un bija no 1 līdz 9, bet burti no AA līdz ZZ augošā kārtībā. Kad beidzās 2 burtu izsaukuma signāli, bija paredzēts sākt 3 burtu signālus. 2AA, 6DM, 5ABA utt.

1914. - 1918. gadi – 1. pasaules karš. Daudzas valstis aizliedz radioamatieru sakarus, slēdz radiostacijas un pieprasa demontēt (un pat liek nodot) savas radiostacijas.

No 1918. gada atsākās aktivitātes un vairākās valstīs amatieriem tiek atļauts atsākt radio eksperimentus.

Amerikā nolemj likvidēt iepriekš izdotos izsaukuma signālus un visus amatierus licencēt par jaunu. Viņu jaunais signāls sastāvēja no viena cipara un diviem burtiem -1BB. Divi burti ātri izbeidzās, un sāka izmantot trīs burtus 1ANA.

Aptuveni 1923. gadā šī sistēma kļuva nepraktiska, jo arī citas valstis sāka lietot tādu pat sistēmu. Arvien vairāk amatieri sazinājās ar citu valstu amatieriem. Tāpēc amatieri neoficiāli pirms sava izsaukuma signāla sāka lietot vienu burtu valsts apzīmēšanai. Šo burtu raidīja ar atstarpi un uz QSL kartiņas rakstīja ar mazo burtu. (Amerikai – u, Kanādai - c)

Eiropā Lielbritānija pati pirmā iesāka sakārtot šo sistēmu (līdzīgi amerikāņu sistēmai) un izvēlas sev sākuma ciparu 2, (un ne 0, vai 1, lai nejauktu ar burtu O, vai I). Ēterī parādās stacijas 2NM, 2KF, 2SZ u.c. Kad sufiksa burti – AA – ZZ ciparam 2 beidzās, ciparus 3 un 4 izlaida, un turpināja ar 5 un 6.

Citas Eiropas valstis pievienojās šai sistēmai, un tā - 1924. - 1926. gadā ēterī bija dzirdamas stacijas ar pirmo simbolu (ciparu) izsaukuma signālā:

2, 5, 6 – Lielbritānija,

8 - Francija,

0 – Holande,

1 – Itālija,

4 – Beļģija,

7 – Dānija,

9 – Šveice.

Bet bija arī dažas valstis, kas nepievienojās šai sistēmai, piemēram Zviedrija sāka lietot izsaukuma signālus: SMZZ, SMZV, SMZU ... pēdējie burti mainās atpakaļgaitā. Spāņi lietoja EAR1, EAR2 utt.

Bet tūliņ pat izveidotā sistēma sāka dublēt Amerikāņu izsaukuma signālus.

Radioamatieri, attīstot savu tehniku un prasmes, sāka veidot arvien tālākus sakarus. Radās problēmas atpazīt korespondentus, un nosūtīt, vai saņemt sakaru QSL kartītes.

Kā rakstīju augstāk, pirmie konflikti sākās Amerikāņu ar Kanādiešu amatieru starpā un, lai viņi nejauktu signālus savā starpā, sāka izsaukuma signāla sākumā pievienot valsts nosacītu kodu: ASV – u, bet Kanāda – c. (u1AAC - Amerika, c2RR - Kanāda).

Arī Eiropas valstis (1924) pārņēma šo praksi un pievienoja prefiksiem savus brīvi izvēlētos burtus:

g - Anglija

f – Francija,

b – Beļģija,

d – Dānija,

h – Šveice,

l – Luksemburga,

n – Holande.

Šo izsaukuma signālu lietošana bija nedaudz atšķirīga, kā šobrīd. Piemēram ēterā raidīta rinda " 4nk 4nk 4nk b g 2tr 2tr 2tr " nozīmē, ka angļu stacija 2tr sauc beļģu staciju 4nk.

Tomēr joprojām veidojās konflikti izsaukumu signālos. Dienvidamerikā Brazīlija – arī izvēlējās burtu b, un konfliktēja ar Beļģiju, bet Čīle, izvēloties burtu c, konfliktēja ar Kanādu.

Tad I.A.R.U. (1924) ieteica pievienot izsaukuma signālam vēl vienu burtu – kontinenta apzīmēšanai. Tā radās:

e – Eiropa, (eg - Lielbritānija, ef – Francija),

n – Ziemeļamerika, (nu - ASV, nc – Kanāda),

s – Dienvidamerika, (sb Brazīlija, sc – Čīle),

o – Okeānija, (oa-Austrālija, oz-Jaunzēlande),

a – Āzija, (ai – Indija, ac – Ķīna),

f - Āfrika, (fk – Kenija, fo – DAR, fe- Ēģipte)

Radās skaidra sistēma, bez pārklāšanās, bet neoficiāla. Tāpēc uz QSL kartiņām šos burtus rakstīja ar mazajiem burtiem.

1927. gada 1. februārī IARU pieņem (sanāk, kā pagaidu nolikumu) valstu sadalījumu amatieriem. Polijai, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, kopā, otro burtu – T, un Latvijai – ciparu 2. Latvijai iznāk - ET2.

1927. gadā "Vašingtonas ITU konferencē" apstiprināja metodi, kā veidot visu radiostaciju atpazīšanas signālus (izsaukuma signālus). Visiem viņiem ir jāsākas ar valsts kodu. Izveidoja sarakstu ar jauniem valstu kodiem. Latvijai tiek izdalīta burtu grupa YLA-YLZ. Tāpat pieņēma stilu, kā veidot izsaukuma signālus dažādiem dienestiem, lai tos vienkārši varētu identificēt. Amatieriem noteica, ka tie tiek veidoti pēc formulas: Prefikss, cipars, sufikss. Prefiksam jālieto izdalītais valsts kods.

Šī sistēma ir spēkā līdz pat mūsdienām.

Ja paskatās, kā veidoti dažādu valstu izsaukumu signāli, tad vairākas valstis ilgu laiku saglabāja savu izsaukumu signālu veidošanas tradīcijas, piemēram I1, F8, HB9.

Latvijas radioamatieru staciju lietotie, un tām oficiāli piešķirtie izsaukuma signāli, ir saistīti gan ar kopējo signālu veidošanas praksi pasaulē, gan Latvijas iestāžu nostāju šajā jautājumā. Radio lietu pārraugs Latvijā – PTV, bija diezgan inerts attiecībā uz amatieriem. PTV, it kā pieturējās pie starptautiskajiem noteikumiem, tomēr viņiem patika noteikumu piebilde – katrā konkrētā valstī var būt savi ierobežojumi.

Iespēja strādāt ēterā bija jāizcīna. Tas notika pakāpeniski. Arī pašiem potenciālajiem amatieriem vajadzēja vēl pamācīties pirms to dara.

Un tad to sāka pakāpeniski. 1926. gada aprīlī LRB "īsviļņu pētīšanas sekcija" oficiāli, saskaņā ar PTV, izsniedz pirmos "izsaukuma signālus" Latvijas radioamatieriem. Tādi kopumā bija 27, skat. nodaļā "LRB-Juris Trukšāns". Pirmie izsaukuma signāli bija cipars 2 un viens burts. 2A, 2B, 2C utt. Tie bija oficiāli, lai gan tikai novērotāju "izsaukuma signāli". Raidīt ar tādiem nedrīkstēja. Ar tādiem Latvijā novēroja, apmainījās ar QSL kartiņām, skaņoja un noslīpēja aparatūru. Veidoja radioamatieru praksi.

Ap 1929. gadu paspīdēja cerība, ka kaut kādas raidīšanas iespējas tomēr būs un radioamatieri jau sāka paši izvēlēties savus divus burtus aiz cipara 2. 2JL, 2UA, 2BV utt. PTV ar LRB dialogu šai jautājumā, tomēr, pārtrauca pilnīgi un galīgi. Drosmīgākie sāka raidīt bez jebkādām atļaujām, bet atbildīgās iestādes viņus ķēra un piemēroja "Latvijas Sodu likumu".

Tad no 1936. gada 9. novembra septiņi pirmie oficiālie Latvijas amatieri iegūst savus izsaukuma signālus, veidotus pēc ITU 1927. gada noteikumiem, kas stājas spēkā 1929. gada 1. janvārī. Tātad formula: valsts kods, cipars, sufikss, saturošs 2 burtus (vai 3 burtus, kā valsts nolemj). Par ciparu Latvija izvēlējās – 2 (tradicionāls un labs cipars telegrāfā) un divus burtus augstākajai kategorijai, trīs – zemākajai. Novērotāju signālus veidoja – YLRS un kārtas numurs.

Tādi izsaukuma signāli Latvijā pastāvēja līdz 2. pasaules karam.

Pirms 1929. gada 1. janvāra, kad spēkā stājās ITU noteikumi, eksistēja arī vēl dažas citas rekomendācijas, kā Latvijai veidot savus izsaukuma signālus. Tā piemēram 1924. gadā IARU piedāvā Latvijai lietot TJ2 (Igaunijai TE, Lietuvai TL).

Vēl viens pilnīgi neizpētīts un nezināms posms Latvijā ir Vācu Radio biedrības darbība te. Ir fakts, ka viņi ir radījuši, bet pārējais jāpēta. Šādi tādi informācijas krikumi man ir, kā būs kāda skaidrība, ielikšu te.

Paldies par komentāriem, precizējumiem un aizrādījumiem. Materiāls tiek precizēts, un papildināts. Caurskatāmās informācijas ir daudz un bieži tā parādās pilnīgi negaidīti.

Pēdējais precizējums 2024. gada 16. februārī.