LR HAM Likumi

LR radioamatieru uzraudzību un kvalifikācijas novērtējumu veic SIA "Elektroniskie sakari".

No 1991. gada SIA "Elektroniskie sakari" (tolaik – Latvijas Valsts Elektrosakaru inspekcija, ESI) atjauno dalību ITU. Pakāpeniski ESI (kādu brīdi arī, kā arī Elektronisko sakaru direkcija, ESD un Valsts Akciju Sabiedrība Elektroniskie sakari, VASES) atjauno savu darbību arī ITU un CEPT darba grupās.

No 1993. gada SIA "Elektroniskie sakari" organizē radioamatieru eksāmenus.

Likumi, un tos nomainošie likumi, secīgi:

1985. gada 12. decembra "Instrukcija par amatieru raidoši uztverošo staciju reģistrāciju un ekspluatāciju", (darbojās LR dibināšanas brīdi, atcelta sākot ar 1994. gada 1. janvāri).

"Zaļā grāmatiņa" ( - jo bija zaļos vākos ) – Latvijas Republikas Amatieru Radiosakaru Noteikumi, apstiprināti Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas Sakaru departamentā, 1993. gada 23. decembrī, pavēle Nr 34, spēkā stājas no 1994. gada 1. janvāra. (šobrīd spēkā neesoši, jo nomainīti ar MK noteikumiem).

Radioamatieru Eksāmens Latvijas otrās kategorijas radioamatiera apliecības un harmonizētās CEPT pirmās klases radioamatiera apliecības iegūšanai, apstiprināts Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcijas 1994.gada 11. Jūlijā, pavēle Nr. 26.

Trešās un ceturtās kategorijas radioamatieru teorētiskā eksāmena norise, un Daudzatbilžu jautājumi trešās un ceturtās kategorija radioamatieru eksāmenā, apstiprināti ar Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcijas 2001.gada 20. Jūnija, rīkojumu Nr. 51.

MK noteikumi 1

2008. gada 28. aprīļa Ministru kabineta (MK) Noteikumi Nr. 303 "Radioamatieru radiostacijas būvēšanas, ierīkošanas un lietošanas, kā arī radioamatieru apliecības saņemšanas kārtība." (I. Godmanis, A. Šlesers), (šobrīd spēkā neesoši, nomainīti ar nākošajiem MK noteikumiem).

MK noteikumi 2

2013. gada 13. augusta Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 538 "Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 28. aprīļa noteikumos Nr. 303 "Radioamatieru radiostacijas būvēšanas, ierīkošanas un lietošanas, kā arī radioamatieru apliecības saņemšanas kārtība"". (V. Dombrovskis, A. Matīss), (šobrīd spēkā neesoši, nomainīti ar nākošajiem MK noteikumiem).

MK noteikumi 3

2016. gada 9. augusta Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 529 "Radioamatieru radiostacijas būvēšanas, ierīkošanas un lietošanas, kā arī radioamatieru apliecības saņemšanas kārtība". (M. Kučinskis U. Augulis), (šobrīd spēkā neesoši, nomainīti ar nākošajiem MK noteikumiem).

MK noteikumi 4

2023. gada 23. maija Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.257 " Radioamatieru eksaminācijas apliecību un radioamatieru radiostacijas atļauju saņemšanas kārtība, kā arī radioamatieru radiostaciju lietošanas kārtība" (A. K. Kariņš, J. Vitenbergs), (šobrīd spēkā esoši).

LR Amatieru kategorijas:

Vēsturiski LR Amatieriem, jau pirms 1985. gada, bija 3 īsviļņu kategorijas, un vēl ultraīsviļņu kategorija.

Sākot ar 1994. gada 1. janvāri (Zaļā grāmatiņa) LR amatieriem, atbilstoši noteikumiem, ir 4. Kategorijas. Iepriekšējās radioamatieru kategorijas tiek pielīdzinātas jaunajām 1:1. Lai paaugstinātu esošo kategoriju, ir jākārto eksāmens. Eksāmenā iegūst apliecību, atbilstošu kategorijai. Kategoriju apliecībām ir secība, kādā tās iegūst jaunie amatieri, attiecīgi: (4), 3, 2, 1. Lai iegūtu 1. - 3. kategorijas apliecības, papildus teorētiskajam eksāmenam, ir jākārto eksāmens par teksta raidīšanu un uztveršanu Morzes kodā. 4. Kategorija dod iespēju strādāt UIV, un tai jākārto tikai teorētiskais eksāmens. Darbam īsviļņos, var sākt kārtot eksāmenus, sākot ar 3. kategoriju.

Sākot ar 2008. gada 28. aprīli (MK 303 noteikumi) LR amatieriem tiek ieviestas divas kategorijas – A un B. A kategorijai pielīdzināja iepriekšējās 1. un 2. kategorijas, B kategorijai 3. un 4. kategorijas. Jauno kategoriju zināšanas tiek pielīdzinātas diviem starptautiskiem noteikumiem. A kategorija turpmāk atbilst CEPT Harmonizēto eksāmenu (HAREC) prasībām T/R 61-02, savukārt B kategorija – CEPT ERC Report 32 (ERC 32 NOVICE) prasībām. Atbilstoši šīm prasībām arī tiek izveidotas eksāmenu programmas. Jauno amatieru eksāmeni un pāreja no B kategorijas uz A kategoriju notiek atbilstoši šīm programmām. Pēc sekmīgas eksāmenu nokārtošanas radioamatierim tiek izsniegtas atbilstošas apliecības.

2016 gadā, saskaņā ar MK 529 Noteikumiem, tiek ieviesta vēl viena kategorija: C kategorija - FM radiostacijas operators. Tiek izstrādāta eksaminācijas programma FM radiostacijas operatora eksaminēšanai. FM radiostacijas operatora kategorija ir lokāla Latvijas kategorija.

Sākot ar 2008. gadu Latvijas radioamatieru kvalifikācija ir juridiski saskaņota ar pārējām CEPT valstīm. Latvijā saņemtās apliecības ir pilnvērtīgs dokuments T/R 61 – 01 norādītajās CEPT un NE-CEPT varstīs.

CEPT valstis.

ITU Radionoteikumu 25. panta prasība valstu administrācijām ir pārbaudīt personu, kas vēlas darbināt amatieru radiostaciju, darbību un tehnisko kvalifikāciju.

1985. gadā Eiropas Radiosakaru komiteja (ERC) ierosināja Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konferences (CEPT) valstīm (73 valstis), vienkāršot un pielīdzināt savā starpā šo pārbaudes procesu. Tas atvieglotu radioamatieru pārvietošanos un darbu no citām valstīm. Līdz ar to tika izveidoti dokumenti – rekomendācijas CEPT valstīm T/R-61-01 (kas nosaka procedūru un valstis, uz kurām tā attiecās), T/R 61-02 (kas nosaka Harmonizētā eksāmena HAREC apjomu) un vēlāk CEPT ERC Report 32 (kas nosaka iesācēja – NOVICE kategorijas eksāmena apjomu). Praktiski visas CEPT valstis savu radioamatieru zināšanu novērtēšanā pieturās pie šīm rekomendācijām un veido savu radioamatieru kategorijas atbilstoši tām.

Trīs dokumenti:

Rekomendācija T/R 61 – 01 (Nica – 1985. gadā, Parīze – 1992. gadā, 1992. gada augustā, Nikozija – 2003. gadā) CEPT RADIOAMATIERU ATĻAUJA

https://view.officeapps.live.com/op/view.aspx?src=https%3A%2F%2Fwww.vases.lv%2Fsites%2Fdefault%2Ffiles%2FRadioamatieri%2FCEPT_radioamatieru_atlauja_TR61_01.docx&wdOrigin=BROWSELINK

Rekomendācija T/R 61 – 02 (Čestera – 1990. gadā, pārskatīts Nikozijā – 1994. gadā, Hāgā – 2001. gadā, Viļņā – 2004. gadā) SASKAŅOTĀ RADIOAMATIERU PĀRBAUDES APLIECĪBA – Recommendation T/R 61-02 Harmonised Amateur Radio Examination Certificate. Salīdzinot ar sākotnējo versiju, 2001. gadā, šajā dokumentā tika nomainītas prasības par telegrāfa zināšanu pārbaudēm no 12 uz 5 WPM, bet 2003. gadā tās tika vispār izņemtas ārā.

https://view.officeapps.live.com/op/view.aspx?src=https%3A%2F%2Fwww.vases.lv%2Fsites%2Fdefault%2Ffiles%2FRadioamatieri%2FCEPT_radioamatieru_atlauja_TR61_02.docx&wdOrigin=BROWSELINK

CEPT ERC 2005. g. Helsinkos pieņemtais 32 ziņojums - ERC Report 32 Amatuer Radio Novice Examination Syllabus and Amateur Radio Novice Examination Certificate Within CEPT and NON-CEPT Countries – 2005. g. Helsinki. CEPT iesācēju NOVICE radioamatieru atļauja.

https://view.officeapps.live.com/op/view.aspx?src=https%3A%2F%2Fwww.vases.lv%2Fsites%2Fdefault%2Ffiles%2FRadioamatieri%2FRadioamatieru_iesaceju_programma_aplieciba_ERC32.docx&wdOrigin=BROWSELINK

Noteikumos atrodami termini, kas prasa sīkāku tehnisku paskaidrojumu:

Vispirms ir minēti darba veidi (Mode) un izstarojumu klases (Radio Emission). Tās ir saistītas lietas, tikai pasniegtas no dažādiem viedokļiem.

No lietošanas viedokļa ir sekojoši darba veidi:

CW – Continous wave – telegrāfs. Operators, ar telegrāfa atslēgas palīdzību, liek raidītājam ēterā sūtīt signālu virknes, kuras uztverošais operators var dekodēt savā galvā, vai, tagad jau - ar kādas tehnikas palīdzību. Ēterā sūtītais radio signals ir nepārtraukts un nemodulēts un no tā tiek veidota Morzes koda signālu virkne. Nepārtraukts (continuos) ir pats ēterā ejošais signals, kad to tur raida saslēdzot (nospiežot) telegrāfa atslēgu.

AM – amplitūdas modulācija. Vēsturiski pirmais veids, ar kuru ēterā pārraidīja balss signālus. Amatieri šo darba veidu plaši lietoja līdz aptuveni 1970. gadam, kad to aizstāja ar SSB. Darbošanās vienkārša – ieslēdz raidītāju un runā mikrofonā. Apraides stacijas savas pārraides garajos, vidējos un īsajos viļņos veica ar amplitūdas modulāciju.

FM – frekvenču modulācija. No lietošanas viedokļa līdzīga AM, tomēr ēterā raidītais signals stipri atšķirās no AM signāla. Tehniski tiek pielietots cits modulācijas veids, un arī signāla parametri ir citādi. Dažreiz zem šī nosaukuma paslēpj arī fāzu modulāciju, kas pēc lietošanas ir identiska frekvenču modulācijai, bet signals tiek iegūts citādāk un arī ēterā ir citāds. Apraide ultrāīsviļņos (FM diapazonos) arī notiek šajā modulācijas veidā.

SSB – Single side band. No lietošanas viedokļa atkal līdzīgs AM, bet no AM signāla SSB ir noņemtas divas "liekas" sastāvdaļas – signāla nesēja frekvence un viena simetriskā sānu josla. Atstāta tiek viena sānu josla, kuru tad var efektīgāk pastiprināt un pārraidīt ēterā. Signāls var tikt veidots kā USB – upper side band, kad no signāla noņem nesēju un apakšējo sānu joslu, un LSB – kad no signēla noņem nesēju un augšējo sānu joslu. Ir pieņemts, ka frekvencēs zem 10 MHz lieto LSB, bet virs – USB. Var būt atšķirības, ja caur balss kanālu pārraida datus.

MGM – machine generated mode. Darba veids, ko veido ar kādu mašīnu / datoru. Te bez raidītāja ir jābūt vēl kādai iekārtai, kas to veido. Šobrīd zem šī darba veida saprot visus ciparu sakaru veidus, kas ir izveidoti informācijas pārraidīšanai.

Vēsturiski pirmie MGM bija RTTY – teletaips un Hellschreiber (burtu rindiņa, kas iegūta pēc signāla "uzzīmēšanas" uz papīra). Arī televīzija – ATV. Pirmos tādus signālus veidoja ar speciālas aparatūras palīdzību, piemēram RTTY signāla iegūšanai komutēja raidītāja ģenaratora kaskādi, pieslēdzot un atslēdzot tur papildus kondensatoru tā, lai frekvence mainītos par 170 Hz.

Šobrīd 97 % šo MGM nodrošina ar datora palīdzību. Tā, kā iegūtie signāli ir klausāmi, kā skaņa, tad to iegūšanai un dekodēšanai bieži lieto datora skaņas karti un datora programmas. Daži transiveri var paši ģenerēt MGM, tādas kā RTTY, FSK, PSK, bet arvien biežāk to dara ar datora skaņas karti un izmanto transivera parasto skaņas pārraides traktu. Ja staciju veidojot izmanto tiešu transīvera spēju raidīt kādā no MGM, tad to tā arī sauc (RTTY, FSK, PSK). Ja signāla iegūšanai lieto skaņas karti un transivera audio traktu, tad to sauc par AFSK (APSK). Signāls ēterā skanēs praktiski identiski.

Šobrīd populārākās MGM ir:

RTTY – teletaips, populāra tam programma ir MMTTY, var Fldigi.

PSK31, PSK64 – darba veidi, kur izmanto fāzu nobīdes principu. Populāra tam programma ir Fldigi,

FT-8, - kombinēts fāzu nobīdes signals, ir arī FT-4, populāras tiem programma ir WSJTx un JTDX

JS8, VarAC – uz FT8 modulācijas principiem veidotas programmas, kas ļauj veikt atvērtas sarunas un nodrošina pastkastīšu un radio releja tipa ziņojumu pārsūtīšanu,

SSTV- statiskas televīzijas darba veids, programma MMSSTV.

Visu laiku tiek izgutroti jauni šādi MGM pielietojumi. kā arī vecākie no tiem - tiek aizmirsti. Vienmēr jāseko, kas tur parādās jauns, vai arī tajos regulāri jāstrādā, kā piemēram FT-8.

EME – (Earth – Moon – Earth) ir sakaru veids, kas tiek nodrošināts ar signāla atstarošanos no mēness. Strādā ar CW, balsi, vai kādu no digitālajām programmām, piemēram - WSJT (mode - JT65, Q65)

MS – (Meteor Scatter) sakari, kurus veido ar signāla atstarošanos no meteorītu plūsmām. Strādā ar digitālajām programmām (WSJT).

No tehniskā viedokļa ir sekojošas izstarošanas klases:

1979. gadā ITU administratīvajā konferencē tika pieņemts izstaroto signālu raksturot ar šādiem parametriem:

BBBB 1234 56

Šeit BBBB – ir izstarotā signāla joslas platums (var izlaizt)

1 – ir burts, kas apzīmē pamatnesēja modulācijas tipu

2 – ir cipars, kas norāda kā tiek modulēts tas signals, kas module pamatnesēju

3 – ir burts, kas norāda kāda tipa informācija tik noraidīta,

4 – ir burts, kas norāda papildus detaļas par informācija

5, 6 ir papildus raksturojumi

Sīkāk šo burtu un ciparu skaidrojumi atrodami Vikipēdijā adresē:

https://en.wikipedia.org/wiki/Types_of_radio_emissions

No 1982. gada ITU ieteica lietot tikai šos apzīmējumus, Bieži literatūrā ir sastopami arī līdzīgi - vecāka tipa apzīmējumi. Skatiet kurā gadā raksts tapis. Viņi bieži sakrīt, bet ir arī atšķirības

Nedaudz piemēri:

A1A – pilnais kods būtu - 500HA1A, telegrāfa signals

A3E – amplitūdas modulācija

J3E – SSB modulācija

F3E – FM (frekvenču) modulācija

F1B – frekvences nobīdes modulācija – RTTY

J2B – fazes modulācija - PSK

G3E – fazes modulācija, viens kanāls, saruna

FXW – plašs jēdziens, zem kura pamatā ir fazes modulācija, netiek specificēts, kā tiek modulēts pamatnesēju modulējošais signals un var tikt pārraidīta dažāda veida informācija.

Vēl noteikumos parādās tāds termins, kā jauda. Tai tiek noteiktas maksimālās vērtības. Ko nozīmē dokumentā minētie jaudas apzīmējumi? Un kā to radioamatieris varētu nomērīt?

Elektrībai - līdzstrāvai un maiņstrāvai jaudu var vienkārši nomērīt, vai aprēķināt balstoties uz citu, saistīto, mērījumu vērtībām. Fizikas formulas līdzstrāvai: P = U x I; P = U^2 / R, maiņstrāvai lieto vidējās vērtības un cos(fi) P = U_vid x I_vid x cos (fi)

Citādi tas ir ar radiosignālu. Savu specifiku te ienes modulācija. Nodaļā – "Radio sāk runāt" minēju, ka ir trīs modulācijas veidi – amplitūdas, frekvences un fāzes. Raidot ēterā radiosignālu, raidīts tiek nesējsignāls, uz kuru, kautkādā veidā, iedarbojas modulējošais signals (modulē to). Tieši no tā, kā tiek modulēts nesējs – atšķirās jaudas mērīšanas principi. Atšķirās arī – ko mēra, jo radiosignālam var mērīt vairākas tā komponentes.

Mēģināšu paskaidrot ar piemēriem.

e.i.r.p. – ekvivalentā izotropiski izstarotā jauda (antenai pievadītas jaudas reizinājums ar antenas pastiprinājumu dotajā virzienā attiecībā pret izotropisku antenu).

Internetā atradu skaistu skaidrojumu šim terminam:

EIRP = Pt – Lc +Ga, kur:

Pt – raidītāja jauda tā izejā, izteikta dBm

Lc – zudumi antenas barošanas līnijā dB

Ga – antenas pastiprinājums dBi.

Piemērs: Raidītā jauda, tā izejā, uz 430 MHz ir 1 vats (tas ir +30 dBm). Antenu baro ar 30 metrus garu koaksiālo kabeli RG213, kam zudumi uz minēto frekvenci ir 18 db uz 100 metriem. Tātad zudumi antenas barošanas līnijā būs 18 dB x 30 metri / 100 metri = 5.4 dB. Raidīšanai lietojam Diamond X-510N antenu ar 11.7 dBi pastiprinājumu šajā frekvencē. (Lietojot decibelus, lielumi ir jāsaskaita, vai jāatņem, nevis jāreizina, vai jādala – skat nodaļu - Antenu teorija, par decibeliem).

EIRP šajā gadījumā būs:

EIRP= 30.0 dBm – 5.4 dB + 11.7 dBi = 36.3 dBm ( kaut kas ap 4 vatiem ).

pX (radioraidītāja galotnes jauda) – vidējā jauda, ko raidītājs pievada antenas fīderam viena radiofrekvences perioda laikā modulācijas apliecējas maksimumā normālos darba apstākļos. Vēl to sauc par PEP (peak envelope power).

Tādam radiosignālam, kuram ēterā nepārtraukti tiek raidīts amplitūdā nemainīgas amplitūdas nesējs, pX ir vienāds ar raidītāja izejas vidējo jaudu. Tādus signālus raida sekojoši darba veidi – telegrāfs (CW), frekvencē modulēts signāls (FM), fāzē modulēts signāls (PSK) un no šiem darba veidiem veidotie, praktiski visi, ciparu darba veidi – RTTY, PSK31, FT-8, SSTV un citi. Pie nemainīgas amplitūdas nesēja pX var izmērīt un aprēķināt kā vidējo jaudu pēc sekojošas metodes: Izmēra efektīvo (vidējo) spriegumu uz slodzes ekvivalenta un pēc formulas P = (U_vid^2) / R to aprēķina. Piemēram, mums ir 50 omu slodzes ekvivalents un ar mērījumiem atbilstošu (lampu, augst-omīgu FET, vai citu) voltmetru uz tā kontaktspailēm tiek nomērīti 43.0 volti vidējais (efektīvais) spriegums. (Slodzes ekvivalentu raidītājam pieslēdz antenas vietā, un raidītāju ieslēdz raidīšanas režīmā, atbilstošajā darba režīmā). Tad pX būs:

pX= (43^2)/50 = 36.98 vati.

To tāpat var nomērīt ar vatmetru, ja tāds ir.

Nedaudz par minēto, vidējo (efektīvo) spriegumu. Maiņspriegumam var nomērīt divas tā vērtības: amplitūdas un efektīvo (vidējo). Ar mēriekārtām (testeriem, voltmetriem) parasti mēra efektīvo spriegumu. Ja mēriekārta mēra amplitūdas vērtību, tad tā ir jāpārrēķina uz efektīvo, lietojot formulu: U_vid = U_ampl x 0.707

Ja mainīgu spriegumu mēra ar osciloskopu, tad uz ekrāna var redzēt pilnu tā attēlu. Tur jāizmēra (voltos) tā pilnā amplitūda starp tā tālākajiem (augšējo un zemāko) punktiem (P-P, Peak to peak). Lai no šāda mērījuma dabūtu vidējo vērtību, nomērītā vērtība jāreizina ar 0.353.

Piemēram, ar osciloskopu nomēram 80 voltus P-P spriegumu (4 ekrāna iedaļas, katra 20 volti starp signāla maksimumu un minimumu uz ekrāna). Tad U_vid = 80 x 0.353 = 28.24 volti, un pX jauda ir pX = (28.24)^2/50 = 15.94 vati.

Tas tā ir signāliem ar nemainīgas amplitūdas nesējiem. Bet ja signālam modulē tieši nesēja amplitūdu, tad veidojas pavisam citāda aina. Vēl interesantāk paliek, kad nesēju slāpē pavisam.

Runa ir par amplitūdas modulāciju - AM un vienas sānu joslas modulāciju – SSB (LSB, USB). Šeit izejas jaudu nosaka tas, cik daudz no signāla nesēja, katrā konkrētā brīdī, tiek raidīts. Ar amplitūdas modulāciju - AM ir relatīvi vienkārši. Tai ir novērtēts cik procentuāli laika posmā, vidēji, tiek mainīta tā nesēja amplitūda pie standarta balss spektra. Izpētīts, ka pie 100 % nesēja modulācijas, 100 % PEP ir sasniedzams ar 25% no raidītāja izejas jaudas. Tātad, modulējot nesēju ar amplitūdas modulāciju 100 vatīgam raidītājam (jauda mērīta CW režīmā), tam izejā būs 25 vati (vidējā jauda) amplitūtas modulēta signāla, PEP būs 100 vati. Tāpēc arī transiveriem, to instrukcijās, parādās šāda jauda amplitūdas modulācijas režīmā.

Citādi ir ar SSB signālu, kuram ēterā pārraida tikai pusi no balss spektra un vēl slāpē nesēju. Tur jaudas mērīšanai pielieto PEP (peak envelope power) metodi. (Precīzu tulkojumu šai metodei latviešu valodā neesmu atradis).

Pēc PEP metodes vispirms tiek novērtēta envelope jauda. Tā ir kaut kas līdzīgs maiņstrāvas vidējai (efektīvajai) jaudai, bet maiņstrāvas sinusoīdas vietā ir reālā balss modulācija. Envelope jauda tiek novērtēta katrai modulācijas svārstībai, pēc līdzīgas formulas U_eff = U_ampl x 0.707. Rezultātā veidojas mainīga jaudas līkne. PEP ir lielākā vērtība uz šīs jaudas līknes. Ir novērtēts, ka lai sasniegtu 100 % PEP SSB režīmā, nepieciešams tikai 10 – 20 % no maksimālās iespējamās raidītāja izejas jaudas.

Kā šādu jaudu visvieglāk un precīzāk var nomērīt?

Ar osciloskopu. Pieslēdz raidītāja izejai, antenas vietā slodzes rezistoru (jaudas ekvivalentu, 50 omi) un tam paraleli – osciloskopu. Raidītāju ieslēdz SSB raidīšanas režīmā un mikrofonā skaļi kaut ko pasaka. Uz ekrāna parādīsies kaut kas līdzīgs, kā zemāk zīmējumā. Jums jānomēra (osciloskopā ir tāda iespēja) maksimālais signāla izvērsums U p-p. 

Pieņemsim, ka izmērījāt 80 voltus. Tas ir maksimālā izvērsuma (peak to peak) spriegums. Dalot uz pusi iegūsim signāla amplitūdas U_a lielumu. Efektīvo (vidējo, average) spriegumu iegūstam U_a reizinot ar 0.707. U_ef= (80/ 2)* 0.707=28.28 volti. Tā, kā mērījums tika veikts maksimālajā izvērses sprieguma vietā, tad arī maksimālā envelope jauda atradīsies tur (Peak Envelope Power). Aprēķinam to: pX = (U_ef)^2/R= 799.75/50=15.99 Vati PEP.

Otrāds aprēķins: Maksimāli pieļaujamā SSB signāla pX jauda B kategorijai uz 10 metru diapazona ir 100 vati. Cik tad jārāda osciloskopam?

pX = 100 = (U_ef^2)/R = (U_ef^2)/50,

U_ef = SQRT(100*50) = 70.71 volts. Bet uz osciloskopa redzam U p_p, tāpēc:

U p_p = (U_ef/0.707)*2 =(70.71 / 0.707)*2= 200 volti. Tātad signāla izvērsums nedrīkst pārsniegt 200 voltus.

PEP dažreiz novērtē lietojot modulējošā signāla aizpildījumu (duty cycle) konkrētajā modulācijā. Ir novērtēts, ka CW tas ir 50% (aptuvens vērtējums, iegūts nevis modulējot, bet manipulējot nesēja frekvenci), AM – 25% un SSB – 10 – 20 %. Tas der aptuvenai novērtēšanai, bet precīzāki būs mērījumi katrā konkrētā situācijā.

Īss kopsavilkums – pX ir atkarīgs no daba veida, un:

CW, FM, PSK, MGM – pX sakrīt ar vidējās izejas jaudu,

AM – pX ir 4 reizes lielāks par raidītāja vidējās izejas jaudu. 100 vati pX tiek sasniegti ar 25 vatu raidītāju.

SSB - pX ir 5-10 reizes lielāks par raidītāja vidējās izejas jaudu. 100 vati pX tiek sasniegti ar 10-20 vatu raidītāju.

Esiet uzmanīgi ar šo ierobežojumu. Noteikumos šīm modulācijām ir apslēpti nopietni ierobežojumi !

Viena no metodēm, kā paaugstināt efektivitāti, nepārsniedzot atļauto pX, ir balss kompresija 😊

pY raidītāja vidējā jaudalaika posmā, kas lielāks par darba frekvences svārstību laiku

pZ (radioraidītāja nesēja jauda) – vidējā jauda, ko raidītājs pievada antenas fīderam viena radiofrekvences perioda laikā apstākļos bez modulācijas. Tā principā ir signāla nesēja jauda, kad nenotiek tā modulācija. Tipiski pie FM, kad nemainīgs nesējsignāls tiek raidīts visas pārraides laiku un mikrofonā nerunā.

P.S. Dokumentu Interneta hipersaites ir atspēkotas! Lietojiet Copy – Paste teholoģiju! Teksti ir latviešu valodā.

Materiāls precizēts 2025. gada 17. maijā.