Kā kļūt par Radioamatieri

(Formulu lapas, kas noderēs, lai sagatavotos radioamatieru eksāmenam, lejuplādējamas šīs lapas beigās)

Vispirms par terminu – Radioamatieris. Tā latviski sauc cilvēkus, kas daļu no sava brīvā laika velta radiotehnikai, radiosakariem un ar tiem saistītām lietām. No apzīmējuma top skaidrs, ka lietas grozās ap radio, un tās veic cilvēki, kuriem šī nodarbe nav peļņas avots.

Radio tehnika ir vesela nozare, un amatierim ir kur izvērsties – sākot ar elektronisku shēmu veidošanu, aparatūras un dažādu palīg iekārtu konstruēšanu, konfigurēšanu, lodēšanu, pārbaudi un pilnveidošanu. Tad vēl datortehnikas un mikroprocesoru integrēšana un pielietošana savās konstrukcijās. Un beidzot - antenu būvēšana un skaņošana. Un visa tā mērķis ir izveidotās konstrukcijas mērķtiecīga izmantošana. Prakse rāda – tie, kas sāk ar to nodarboties, tikai procesa gaitā apjauš šīs nodarbes plašumu.

Kas attiecas uz apzīmējumu – amatieris, tad tas ir neveikls apzīmējums cilvēkiem, kas nodarbojās radio jomā. Vēsturiski, pēc pirmā pasaules kara, kad 1924. gadā šī nozare ienāca Latvijā, Latvijas radio Abonentu likumā šo kategoriju nodēvēja par "Radio eksperimentātoriem". Gadu gaitā, iespaidojoties no dažādām valodām (vācu, krievu, angļu), šis termins mainījās, un šobrīd apritē ir "Radioamatieris". Ierastais pretstats: "profesionālis – amatieris" šajā jomā īsti nedarbojās. Bieži starp amatieriem ir tādi radio speciālisti, kuriem savās darba vietās ir nozīmīgi profesionāli panākumi. Gadu gaitā ir lietots arī termins – radio sportists un radio sports. Nav slikts apzīmējums, bet savu protestu sāka izrādīt radio amatieri - konstruktori, jo sports vairāk izpaužas radio sakaru sacensībās, bet tās ir tikai viena daļa no tā, ar ko nodarbojās amatieri.

Radio nozare nepārtraukti attīstās, un, lai sākumā to saprastu, un vēlāk varētu tai sekot līdzi, radioamatierim ir nepārtraukti jāmācās. Neskatoties uz to, ka radio pāriet digitālajās tehnoloģijās, pamati tomēr paliek nemainīgi.

Radioamatieris ne tikai būvē un pilnveido, bet arī bauda savus sasniegumus. Ja runa ir par radio aparātu, tad kādreiz to uzbūvēja, un pēc tam klausījās. Tagad tos nebūvē, bet vienkārši nopērk, un tāpat klausās. Starp citu - radio var ne tikai klausīties, bet, papildinot to - var arī raidīt un sazināties ar citiem amatieriem. Radioamatieri nodarbojas arī ar to. Ir īpaša klase – Raidoši radioamatieri, kuriem latviešu valodā nav sava nosaukuma. Angliski tos sauc par HAM Radio.

Pasaulē ar raidīšanu nodarbojās vairāki miljoni cilvēku, Latvijā ap 400. Pēdējā laikā šī nodarbe paliek populāra, un gada laikā Latvijā raidošo amatieru skaits pieaug par aptuveni 40 jauniem amatieriem.

Šie jaunie amatieri ir apguvuši nepieciešamo zināšanu apjomu un veiksmīgi nokārtojuši eksāmenu, kas dod viņiem tiesības piedalīties starptautiskos amatieru sakaros.

Ar savu pieredzi, kā kļūt par raidošu radioamatieri, dalās Juris Keišs YL3QT, kurš secīgi apguva nepieciešamās iemaņas, teorētisko bāzi un nokārtoja divus eksāmenus. Šobrīd viņam ir augstākā – A kategorija un visas privilēģijas darboties amatieru diapazonos. Jura rakstīto tekstu saglabāju orģinālu, to nedaudz papildinot un koriģējot tur, kur tas šķita nepieciešams.

Kā kļūt par radioamatieri

Juris Keišs, YL3QT

Saturs:

1. Radio klausīšanās

2. No radio klausīšanās līdz pirmajiem QSO  - gatavošanās pirmajam NOVICE eksāmenam

3. No NOVICE līdz HAREC - radiostacijas iekārtošana, darbs ēterā, telegrāfa apgūšana, gatavošanās HAREC eksāmenam

1. Radio klausīšanās

Ievada vietā

Ja, atbildot uz jautājumu: "Kāds ir tavs hobijs?", atskanētu atbilde: "Es klausos radio", jautātājam labākajā gadījumā tas varētu šķist dīvaini. Viņš sacītu: "Jā, jā, es arī klausos, bet parasti ceļā uz darbu mašīnā! Un vēl tas man skan fonā darba vietā - virtuvē". Tas ir tas, ar ko mēs parasti asociējam radio klausīšanos. Šobrīd visbiežāk mēs klausāmies FM (frekvences modulācijas) apraides stacijas VHF diapazonā - Latvijā - no 87,5 līdz 108 MHz.

Bet tā nav vienīgā vieta, kur klausīties apraides stacijas. Ja aparāts, ko klausāties, spēj uztvert ko vairāk, tad kur uzzināt šos diapazonus, kur vēl kaut ko var dzirdēt? Ir divi varianti - Nacionālais radio frekvenču plāns, https://likumi.lv/ta/id/338729-nacionalais-radiofrekvencu-plans, vai arī vienkāršais variants – uz jūsu radio skalas, kurš visticamāk uztver stacijas kādos diapazonos, būs atzīmētas svītriņas, kur tās meklēt. Dažādu valstu diapazoni var nedaudz atšķirties.

Latvijas apraides staciju saraksts atrodams: https://www.esakari.lv/lv/fm-apraides-staciju-saraksts

Vairums aparātu joprojām spēj uztvert arī AM modulācijas radio pārraides vidējos un īsajos viļņos. Latvijā gan šobrīd nedarbojas neviena vidējo un īso viļņu apraides stacija, bet paklausoties diapazonus, visticamāk vakaros un naktīs, iespējams uztvert citu valstu staciju radio programmas.

Protams, ne jau jūsu radio aparāta iespēju apraksts ir šī raksta mērķis. Tādēļ atgriežamies pie jautājuma par hobiju. Nevēlos šajā rakstā iedziļināties tehniskos jautājumos ne par radio uzbūvi, ne viļņu izplatīšanos, bet gan pavisam īsi, kāpēc un kā radio klausīšanās var kļūt gan par pastāvīgu vaļasprieku, gan kā pakāpiens nākamajam solim - kļūt par radioamatieri.

Saīsinājumu skaidrojumi

MHz – megaherci (frekvences mērvienība)

FM – Frequency Modulation (frekvences modulācija)

AM – Amplitude Modulation (amplitūdas modulācija)
SWL – Short Wave Listening (īsviļņu klausīšanās / radio novērošana)
HF – High Frequency (īsviļņi)
VHF – Very High Frequency (ļoti augstas frekvences)
UHF – Ultra High Frequency (ultra augstas frekvences)
ISS – International Space Station (Starptautiskā kosmosa stacija)
SDR – Software Defined Radio (programmatūrā definēts radio)

CW – Continous wave (telegrāfa signāls) 

SSB – Single side band (vienas sānu joslas modulācija)

LSB – Lower Side Band (apakšējā sānu josla)
USB – Upper Side Band (augšējā sānu josla)
QSL – Apstiprinājuma kartīte par sakaru vai uztveršanu

QSO - radiosakars (saīsinājums Q-kodā)

Kāpēc klausīties?

Radio klausīšanās var sniegt daudz vērtīgas informācijas gan par pašiem radio uztvērējiem, antenām, radioviļņu izplatību, gan visbeidzot arī par valodām un ģeogrāfiju.
Tāpat ļoti vēlams sākt ar radio klausīšanos, ja ir interese nākotnē kļūt par radioamatieri, jo tieši klausīšanās sniedz daudz vērtīgas informācijas par radioamatieru procedūrām, "valodu", darbības veidiem, ētiku u.c., kas tālāk var noderēt gan gatavojoties radioamatiera eksāmenam, gan vēlāk arī pašam uzsākt "strādāt" ēterā.
Pat tad, ja nav plānos kļūt par radioamatieri, radio ētera novērošāna (angļu valodā saīsināti SWL - Short Wave Listening) var kļūt par pastāvīgu hobiju ar savām aktivitātēm, starptautisku kopienu un pat sacensībām. Lai arī galvenais raksta mērķis ir ieskatīties tieši īsviļņu (HF) klausīšanās pasaulē, nedauz pieskārsimies arī VHF un UHF diapazoniem.

Ko klausīties?

Īsi sakot, klausīties var visu, ja vien šī informācija nav kriptēta. Dekriptēt svešu adresātu ziņojumus ir tik pat liels noziegums kā lasīt svešas vēstules vai nelegāli iekļūt informācijas sistēmās. Savukārt ierakstīt un pārpublicēt drīkst tikai radioamatieru ziņojumus.

Daži konkrētāki piemēri:

Starptautiskās apraides radiostacijas (piem., BBC World Service, Radio Romania International, China Radio International u.c.).
Lai arī mūsdienās daudz kur ir piejams internets, apraides radio stacijas ir dzirdamas visā pasaulē un atkarībā no dažādiem apstākļiem iespējams dzirdēt stacijas, kas atrodas tūkstošiem kilometru tālu no klausītāja. Iespējams, ne visas stacijas ir viegli atpazīt, bet pēc valodas, frekvences un raidīšanas laika iespējams atrast, kāda stacija pašlaik ir dzirdama.
Kā labi palīgi stacijas atpazīšanai var būt dažādi tiešsaistes rīki, piemēram, https://shortwavedb.org/

Dažas radio stacijas joprojām mēdz atbildēt uz uztveršanas ziņojumiem un apstiprinājuma (QSL) pieprasījumiem no radio novērotājiem. Šādu QSL kartiņu muzejs online atrodams lapā https://swlqslmuseum.com/ . Lai arī vairums kartiņu ir no pagājušā gadsimta beigu daļas, tomēr lapa kalpo kā pierādījums staciju eksistencei visos kontinentos un kā iedvesma mēģināt stacijas saklausīt.

Amatieru radiostacijas

Amatieru radio stacijas ir viens no vispopulārākajiem un vieglāk uztveramajiem signāliem, jo tās ir atrodamas dažādos frekvenču diapazonos, un līdz ar to - vienmēr var piemeklēt kādu staciju, kuru būs iespējams uztvert tieši jūsu apstākļos un ar jums pieejamo aparatūru.

Radio amatieri vienmēr pārraida savu izsaukuma signālu, līdz ar to diezgan viegli var noteikt stacijas atrašanās vietu. Lielākā radioamatieru izsaukumu signālu datu bāze un vienlaicīgi arī sociālais tīkls ir https://QRZ.com, kur, ievadot dzirdēto izsaukuma signālu, jūs varēsiet uzzināt ne vien stacijas atrašanās vietu, bet bieži vien arī papildus informāciju par stacijas aparatūru un pašu radioamatieri.

Lai sīki izstāstītu, kādas frekvences un kādos apstākļos būtu jāklausās, būtu nepieciešams atsevišķs raksts, bet varbūt pat tāds nav nepieciešams, lai nebojātu topošā klausītāja atklājuma prieku, tāpēc nosaukšu tikai dažas aktivitātes, kuras būtu vērts paklausīties.
Sestdienu rītos 9:00 pēc Latvijas laika 80m diapazonā - precīzāk 3.677 MHz frekvencē, LSB modulācijā, var dzirdēt Latvijas radioamatieru "apaļo galdu". Šajā laikā parasti sapulcējas vietējie radioamatieri, apmainās ar signālu ziņojumiem un iepazīstina viens otru ar jaunumiem, saviem novērojumiem un citu vērtīgu informāciju radioamatierisma jomā.

Tur pat, blakus frekvencēs, atrodami arī Lietuvas un Igaunijas amatieru "apaļie galdi". Tie gan notiek citā laikā, bet, regulāri paklausoties, šos laikus noteikti ir viegli atklāt.

Noteikti klausīšanās vērts ir arī starptautiskas radioamatieru sacensības. Šajā gadījumā stacijas apmainās ar īsiem signāla ziņojumiem un sacensību apmaiņas informāciju. Šādu sacensību klausīšanās ir ne vien lieliska iespēja sadzirdēt daudzas tālas stacijas no valstīm, par kuru esamību, iespējams pat nenojauti, bet dažreiz arī iespēja pašam piedalīties, jo atsevišķi sacensību rīkotāji iekļauj arī SWL kategoriju.
Vienas no populārākajām noteikti ir WW CQ (https://cqww.com/) un CQ WPX (https://cqwpx.com/). Tās noteikti būtu vērts paklausīties. Diemžēl SWL kategorijas tajās nav. Ja ir vēlēšanās "iemēģināt ausi" sacensībās, viens no kalendāriem pieejams šeit: https://swlradio.eu/swl-contest-calendar/
Lai nebūtu jāmeklē "adata siena kaudzē", noteikti noderēs IARU joslu plāns mūsu reģionam, kur atradīsi frekvences, kurās darbojas radioamatieri: https://www.iaru-r1.org/on-the-air/band-plans/

Starptautiskās kosmiskās stacijas un amatieru pavadoņi.

Šis varbūt ir nedaudz izaicinošāk, jo jāveic lielāka sagatavošanās, bet nav nekas neiespējams. Atbilstoši sagatavojot uztvērēju un antenas, iespējams klausīties amatieru kontaktus ar signālu ziņojumiem vai pat nolasīt pavadoņu pārraidītos foto attēlus laika ziņu prognozēšanai.
Par to, kā to izdarīt, iespējams atrast informāciju internetā.
Piemēram: https://amsat-uk.org/beginners/how-to-hear-the-iss/

Gaisa satiksme un pilotu sarunas.

Arī to ir iespējams dzirdēt ar AM uztvērēju, kurš spēj uztvert gaisa satiksmei piešķirtos frekvenču diapazonus (VHF). Parasti frekvences var uzzināt jums tuvākā lidlauka mājas lapā. RIX lidostas informācija atrodama: https://www.riga-airport.com/en/technical-information. Ja atrodaties tuvu lidostai, jūs iespējams varēsiet dzirdēt arī satiksmes dispečeru runāto. Ja atrodaties tālāk no lidostas, tad noteikti varēsiet uztvert vismaz to gaisa kuģu sarunas, kas tuvojas Rīgas lidostai, lai nosēstos. Lapā atrodamā informācija liecina, ka tuvošanās frekvence ir 129.925Mhz.

Bez sarunām iespējams uztvert arī lidmašīnu transponderu signālus, kas darbojas 1090 MHz frekvencē. Šajā gadījumā jums savu uztvērēju būs nepieciešams savienot ar datoru un vajadzēs uzinstalēt un nokonfigurēt programmu tādu kā dump1090 https://github.com/antirez/dump1090/blob/master/README.md

Līdzīgas programmas pieejamas arī Android, piemēram: https://play.google.com/store/apps/details?id=eu.ebctech.dump1090&hl=en

Vairāk informācijas noteikti pats varēsi atrast internetā.
Līdzīgas sistēmas pieejamas arī jūras transportam.

Kā klausītes?

Šī noteikti ir viena no svarīgākajām nodaļām, lai saprastu ar ko sākt. Jo, protams, lai kaut ko dzirdētu, ir nepieciešama atbilstoša aparatūra - radio uztvērējs.

Dažas no stacijām jūs varēsiet saklausīt izmantojot pat jūsu auto vai mājas radio uztvērēju AM staciju diapazonā, bet tā ir tikai niecīga daļa no tā, ko patiesībā var dzirdēt. Pat ļoti ierobežota gan frekvenču diapazona, gan antenas dēļ. Tāpēc drīz pēc tam, kad visas šī radio dzirdamās stacijas būs atrastas, sapratīsi, ka tas nesakrīt ar to, kas minēts iepriekšējās nodaļās. Nav ne radio amatieru, ne īpaši tālu valstu staciju, pat ne pilotu sarunu.

Ir nepieciešams radio uztvērējs, kurš spēj uztvert signālus atbilstošajos frekvenču diapazonos, kā arī demodulēt pārraidīto signālu. 

Pavisam īsi par iespējamajiem variantiem:

WEB SDR

Šis ir pats lētākais veids, kā nedaudz ieskatīties radio amatieru pasaulē, netērējot ne centa. Ja tev vēl nav sava uztvērēja, noteikti vari pamēģināt paklausīties, izmantojot publiski pieejamu radio uztvērēju internetā. Šādus uztvērējus parasti izveido radio amatieri vai amatieru klubi cilvēkiem, kuriem savā atrašanās vietā nav iespēja uzstādīt savas antenas vai arī apkārtējā vide ir tik "trokšņaina", ka vājākus signālus nav iespējams dzirdēt. WEB SDR var būt izveidoti dažādiem frekvenču diapazoniem, tāpēc tas var prasīt laiku, lai atrastu sev interesējošo diapazonu, kā arī uztvērēja atrašanās vietu. Man Latvijā ir zināmi divi WEB SDR: https://websdr.venta.lv:8901, https://websdr.virac.eu/. Igaunijā ar plašu frekvenču diapazonu pieejams https://websdr.dmr.ee/. Var pameklēt arī citus internetā vai sarakstā https://websdr.org/

WEB SDR ir labs veids, kā gūt ieskatu. Tomēr īsto klausīšanās "garšu" var iegūt vienīgi uzstādot savu aparatūru, veicot eksperimentus un uzlabojot gan antenas, gan arī savu zināšanu līmeni. Tāpēc turpinājumā par aparatūru, kura varētu būt tavas durvis uz radio klausīšanos.

Īsviļņu radio uztvērējs

Viens no ērtākajiem variantiem noteikti ir portatīvais radio uztvērējs. Pēc skata tas var atgādināt radio, kurš nopērkams elektronikas preču veikalā, tomēr ir vairākas nianses, kas jāņem vērā.

Pirmkārt, frekvenču diapazons - ir nepieciešams radio uztvērējs, kurš uztver jūs interesējošās frekvences. (Lai klausītos radioamatierus, noderīgi būtu no 1.8 līdz 30 MHz)

Otrkārt, modulācijas veidi - uztvērējam jāatbalsta modulācijas veidi, kurus izmanto jūs interesējošā stacija. Svarīgi lai radio atbalsta vienas sānjoslas modulāciju (SSB), starp kurām eksistē gan apakšējās (LSB), gan augšējās (USB) sānjoslas. Šis ir populārākais radioamatieru balss pārraides modulācijas veids. Šiem radio parasti ir arī AM modulācija, līdz ar to nebūs problēmu uztvert arī apraides stacijas.
Tāpat noderīgi, ja pieejama ārējās antenas pieslēgvieta, jo ne visos gadījumos pietiks ar iebūvēto antenu, vai ārējo teleskopisko.

Diemžēl tirgū šādu uztvērēju nav daudz, tāpēc daži piemēri:
XHDATA D-808 - īpašības: FM (87.5-108 MHz), LW (Garie viļņi: 150-450 kHz), MW (Vidējie viļņi: 522-1620 kHz/520-1710 kHz), Īsviļņi (Shortwave: 1711-29999 kHz) un Airband (VHF - aviācijas balss diapzons) (118-137 MHz). Ir gan FM gan AM, gan SSB modulācijas, bez tam iespējams konfigurēt arī uztveršanas joslas platumu, līdz ar to komfortabli var klausīties arī ziņojumus morzes kodā (CW).
Pats šādu iegādājos https://www.amazon.de/
Šo varam uzskatīt par lētu uztvērēju, bet iespējams iegādāties vēl lētākus, kuru uztveršanas kvalitāte iespējams nebūs tik laba. Piemēram, ATS mini (uz šo brīdi pieejama jau ceturtā versija V4) uz si4732 čipa bāzes. Atsauksmes par šo aprātu ir dažādas no ļoti sliktām līdz pat slavas dziesmām. Katrā ziņā galvenais šī aparāta pluss ir kompaktums un daudzu mūs interesējošo frekvenču un modulāciju atbalsts. Iegādes brīdī gan nevajadzētu likt pārāk lielas cerības uz "burvju antenām", kas nāk komplektācijās - tās visticamāk noderēs stiprāku signālu uztveršanai. Pieejami arī daudzi citi uz šī paša vai līdzīga čipa bāzes veidoti uztvērēji.

Pie dārgajiem portatīvajiem modeļiem gribētu minēt tādus kā Tecsun PL-990x, Sangean ATS909-X2 un noteikti Belka-DX un Belka DSP, par pēdējiem dzirdētas ļoti labas atsauksmes, diemžēl to iegāde varētu būt problemātiska gan pieejamības ziņā, gan arī ētisko apsvērumu ziņā.

Interneta veikalos, kā Amazon vai Alliexpress, noteikti varēs atrast vēl citus līdzīgus aparātus. Vispirms gan jāmēģina atrast atsauksmes par katru konkrēto ierīci un, protams, jāpārliecinās, vai tā atbalsta visas mums nepieciešamās funkcijas. Bez tam populārākajiem aparātiem tiek izgatavoti arī līdzīgi, bet zemākas kvalitātes kloni.

Tāpat noteikti vajadzētu jau pafantazēt par savu vēlmi turpmāk kļūt par radioamatieri un neiztērēt pārāk lielu budžetu ierīcei, kas paredzēta vienīgi uztveršanai. Varbūt pavisam drīz jau būs jāpērk transīveris, kas spēs gan uztvert, gan pārraidīt signālus.

Dažas saites ar uztvērēju apskatiem:
https://swling.com/blog/category/reviews/

https://www.blogordie.com/2023/08/battle-of-the-under-100-shortwave-radios/

https://www.blogordie.com/2025/02/top-ten-portable-shortwave-radios-for-2025/

Arī vēlāk, kad jau raidīsiet, šāda uztvērēja klātbūtne stacijā var lieki noderēt. Gan pārbaudot savas stacijas signālu, gan meklējot lokālos traucējumus.

SDR uztvērējs

Šis noteikti būs viens no elastīgākajiem un interesantākajiem rīkiem, ja radio klausīšanās kļūst par hobiju.
SDR (Software Defined Radio) ir radio uztvērējs, kurš tikai digitalizē saņemto signālu, bet frekvences izvēli un demodulāciju veic dators. Līdz ar to ir gandrīz neierobežotas iespējas pielietojumā - sākot no apraides radio programmu klausīšanos līdz pat dažādu radio signālu dekodēšanai. To visu iespējams paveikt ar dažādu datorprogrammu palīdzību gan datorā, gan arī portatīvajās iekārtās (piem., mobilajā tālrunī).
Lai arī SDR uztvērēja frekvenču diapazoni ir plaši, tomēr pirms iegādes vēlams noskaidrot, kādu diapazonu ierīce tiešām spēj uztvert bez papildkonvertoru vai īpašu programmatūras režīmu izmantošanas. Tāpat būtu vērts noskaidrot, vai programma, kuru plānojat izmantot, atbalsta konkrēto iekārtu un, ja tiešā veidā nē, tad, vai pieejami atsevišķi uzstādāmi draiveri.
Kādu SDR iegādāties?

Ir pieejami daudzi populāri risinājumi un neapstrīdami līderi šobrīd ir RTL-SDR, kas pieejami par samērā zemu cenu un tajā pat laikā to spējas un kvalitāte ir pieņemama. Lētākie maksā aptuveni 20 EUR, tomēr ieteiktu izvēlēties kādu no atzītiem ražotājiem, piemēram, RTL-SDR.COM vai NooElec.

Ja portatīvajam radio mans ieteikums bija nepārcensties ar tēriņiem, tad SDR noteikti būs ar daudz plašāku pielietojumu, tādēļ varbūt vērts paskatīties arī "dārgāka gala" ražotāju produktus, tādus kā AirSpy https://airspy.com/ vai SDRPlay. Šiem radio ir daudz lielāka "izšķirtspēja" un uztvērēja kvalitāte, kas ļauj uztvert gan vājākus signālus, gan no tiem iegūt vairāk detaļu, kas balss pārraides gadījumā būs precīzākas skaņas atskaņojums, bet ciparu režīmā, lielākas iespējas dekodēt arī vājākus signālus.
Šādu SDR pielietojums arī kā radioamatierim ir ļoti plašs, piemēram, lai izveidotu savu WEB SDR vai arī kāda transīvera būves projektā, tāpēc labāka SDR uztvērēja iegāde, manā skatījumā nav tāda izšķērdība, kā piemēram, dārga portatīvā uztvērēja iegāde. Pats, kad biju aktīvs radio klausītājs, iegādājos Airspy HF+ Discovery un joprojām to izmantoju. Salīdzinot ar savu RTL-SDR, kuru izmantoju augstākām frekvencēm, atšķirība ir milzīga.

Vairāk par SDR uztvērējiem var palasīt internetā, kā arī daudzos apskatos YouTube.

https://www.rtl-sdr.com/about-rtl-sdr/

Labs padoms – pirms iegādājaties kādu uztvērēju, pakonsultējaties ar kādu pieredzējušu radioamatieri.

Antenas

Varētu šķist, ka ar radio iegādi viss ir nokārtots, tomēr ir kas svarīgāks par pašu uztvērēju. Portatīvie radio jau ir aprīkoti gan ar iebūvētām antenām, gan ar teleskopiskajām antenām, tomēr tās ne vienmēr, un ne visos apstākļos, sniegs apmierinošu rezultātu. Pat vairāk, visticamāk rezultāts būs neapmierinošs. Laba antena var ļaut uztvert tālus signālus pat ar sliktāku uztvērēju, tajā pat laikā, izcils uztvērējs būs nederīgs bez labas antenas.

Uztveršanas gadījumā tehniskās prasības pret antenu nav tik striktas, kā tās ir pārraidot, tomēr nepieciešams ievērot pamata antenu būves principus, lai nodrošinātu kvalitatīvu signālu uztveršanu. Tirgū ir pieejamas antenas, kas paredzētas tieši uztveršanai, tomēr daudz interesantāk antenu ir būvēt pašam, līdz ar to iegūstot daudz vērtīgu iemaņu un zināšanu, kas noderēs arī tad, ja kļūsi par radioamatieri. Pieejami arī dažādi antenu būvēšanas komponenti tieši uztveršanas antenām, kas pārraidīšanai nederēs - piemēram, uztveršanas antenai paredzēti UnUn(i) un BalUn(i). Pats, pirms kļuvu par radioamatieri, savai antenai iegādājos Balun One Nine v2 - Small 9:1 (1:9) un uzreiz novērtēju, kā izmainījās uztveršanas kvalitāte. Ir bijuši arī neveiksmīgi pirkumi, piemēram, YouLoop Portable Passive Magnetic Loop Antenna klons, kura uztveršanas efektivitāte bija ļoti zema, bet tas man lika saprast, ka brīnumi nenotiek, ir jālasa par antenām, jāmācās un jābūvē, lai saprastu, kā tās darbojas. Piemēram, kāpēc gan nemēģināt uzbūvēt Yagi, vai Moxon antenu, lai klausītos?
Par antenām noteikti vajag izlasīt vismaz šos rakstus: https://www.hamradio.lv/antenas-prakse/ un https://www.hamradio.lv/antenas-teorija/

Bez šiem, noteikti internetā atradīsi daudzus citus.

Kur un kad klausīties?

Šī noteikti būs bēdīgākā nodaļa tiem, kas dzīvo pilsētu dzīvokļos. Radio signālus ir jāklausās "klusumā". Šoreiz runa ir nevis par mūsu pierasto ar ausīm uztveramo skaņu, bet gan radio viļņu klusumu. Diemžēl "betona džungļi" ne vien slāpē radioviļņu izplatīšanos, bet arī ražo elektromagnētisko troksni (smogu), kas neļauj uztvert mūs interesējošos signālus. Trokšņus rada daudz ierīces - sākot ar mikroviļņu krāsni un beidzot ar parastu LED spuldzīti.
Vislabākā uztveršana būs tieši ārpus pilsētām, un tāpēc savos izbraucienos uz mežu, vai pie jūras, noteikti vajag paņem līdzi radio, lai novērtētu, cik ļoti skaidri var dzirdēt radioamatieru sarunas, un varbūt tieši mežā Tu uztversi savu pirmo staciju no Austrālijas.

Vēl viena lieta, kas noteikti jāņem vērā, ir radioviļņu izplatīšanās īpašības saistībā ar diennakts, gadalaiku un saules aktivitātes cikliem. Pirmais svarīgais nosacījums – stacijas zemajās frekvencēs būs pārsvarā dzirdamas diennakts tumšajā laikā, savukārt, augstajās frekvencēs - pārsvarā diennakts gaišajā laikā. Protams arī šeit ir izņēmumi, tādi kā radioviļņu izplatīšanās tiešajā redzamībā, kuru diennakts laiks neietekmē, bet galvenais, kas jāzina, ka, ja naktī neko nevari dzirdēt 28Mhz frekvencē, tas nenozīmē, ka tavs radio ir salūzis, bet vienkārši tā dabā ir iekārtots.

Vairāk par radioviļņu izplatīšanos noteikti ir jāpalasa vai jāpaskatās video.
Lielisks raksts, ko palasīt: https://www.hamradio.lv/izplatisanas/

Vai tas ir viss?

Noteikti nē. Šis ir tikai ļoti, ļoti kompakts ievads, lai tevi ieinteresētu, bet nenogurdinātu ar lasīšanu. Tāpat jau sanāca ļoti gari un ceru, ka izlasīji līdz šai vietai.
Ko iesākt tālāk? Noteikti klausīties, būvēt, klausīties un eksperimentēt.

Piemēram, izlasīt to, kā amatieri izmanto dažādus darbības veidus un pamēģināt sakonfigurēt datoru, lai "paklausītos" arī kādu no ciparu veidiem (piem., FT8 savienojot savu uztvērēju ar datoru un programmu WSJTX vai vienkāršu Android aplikāciju FT8), vai izaicināt sevi un mēģināt apgūt Morzes kodu.

Lai tas viss izklausītos vēl nopietnāk, arī radio novērotājs (SWL) var iegūt savu unikālo izsaukuma signālu bez maksas, bez eksāmeniem, tikai ar vēlmi sākt klausīties radio. Lai to iegūtu, raksti e-pastu uz Latvijas Radio Amatieru Līgu - swl@lral.lv . Un tiekamies "gaisā"!

YL2FD papildinājums. Vispār radioamatieris ļoti daudz klausās. Tam tiek veltīts aptuveni 95% no laika ko viņš pavada pie stacijas. Caur klausīšanos radioamatieris, vispirms mācās sakaru tehnoloģiju, līdz sāk to pats pielietot. Klausoties tiek novērtēta aparatūras un antenu kvalitāte, kā arī ētera stāvoklis. Klausīšanās ir speciālas radioamatiera iemaņas, kas jātrenē un jāattīsta. Kā tādas īpašas varētu minēt – klusu signālu izdalīšana un nolasīšana spēcīgu signālu starpā, vai ētera trokšņu vidē, uzskaņošanās uz korespondenta stacijas signāla tā, lai to maksimāli labi varētu saprast un beigu beigās - telegrāfa signāla lasīšana. Un tās lielās antenas parasti tiek taisītas, lai labāk klausītos (un tikai 5% no laika, lai raidītu).

Par to mazo, pirmo, pārnēsājamo uztvērēju. Pirms iegādājaties – papētiet internetu, vai pakonsultējaties ar kādu amatieri. Tāds uztvērējs vēlāk būs noderīgs, kā instruments aparatūras pārbaudē, vai trokšņu avota noteikšanai. Tāpat, kad Jums mājās būs kāds nopietnāks aparāts, šis būs līdzi paņemamais – maziņais aparātiņš, kurā paklausīties ziņas un pie reizes arī amatieru ēteri.

2. No radio klausīšanās līdz pirmajam QSO

- gatavošanās pirmajam - NOVICE eksāmenam

Ievads – itāļu tālbraucēji

Nav divu vienādu ceļu. Pat ejot pēc tām pašām norādēm, ceļš būs unikāls. Tāpēc dalīšos ar savu individuālo pieredzi, kā es no apraides radio klausīšanās nonācu līdz savam pirmajam QSO jau radioamatiera lomā.
Katram ir sava motivācija, kāpēc tiek pieņemts lēmums – "es gribu būt radioamatieris". Mans ceļš drīzāk ir sagadīšanās virkne. Nav jau tā, ka nekad par to nebūtu interesējies. Atceros, ka daudzus gadus atpakaļ atvēru kādu mājaslapu, kur bija aprakstītas prasības. Pamanījis, ka jāzina Morzes kods un elektronikas pamati, lapu arī aizvēru. Toreiz tas likās nesasniedzami.
Patiesībā es pat īsti nezināju, ko radioamatieri dara, kā izskatās un kāda aparatūra tiek lietota. Drīzāk tas bija kaut kāds bērnības nepiepildīts sapnis, kad dzirdēju, kā vectēvs klausās "Brīvo Eiropu" un "Amerikas balsi" uz sava VEF Spīdola 230. Šad un tad dabūju brāzienu par to, ka biju izkustinājis teleskopisko antenu viņam vien zināmajā pareizajā leņķī vai nospiedis kādu diapazonu pārslēgšanas pogu. Ja vien toreiz man būtu šī brīža zināšanas… Manu eksperimentu augstākie sasniegumi toreiz bija bundžu un auklas telefons :).

Kādu vakaru sēdēju mašīnā pie Aizkraukles dzelzceļa stacijas un gaidīju vilcienu. Kad visas FM stacijas biju paklausījies, nolēmu nospiest pogu AM. Biju pārsteigts, ka dzirdu diezgan daudzas stacijas un dažas pat ļoti labi. Parasti tur neko īpašu dzirdēt nevarēja. Mazliet aizdomājos – kāpēc tā? Atgriežoties mājās, gandrīz nevienu no šīm stacijām vairs nedzirdēju.

Vēl pāris dienas vēlāk aizdomājos par to, kā varētu saņemt informāciju krīzes situācijā, ja nestrādātu internets, mobilais tālrunis un varbūt pat FM stacijas. Nonācu pie secinājuma, ka man nepieciešams radioaparāts. Pētīju dažādus modeļus veikalā, bet tad nejauši atcerējos, ka kaut kur plauktā stāv RTL-SDR. Nopirkts pasen ar domu pamēģināt dzirdēt CB (Citizen Band) stacijas. Neko īpašu saklausīt toreiz gan neizdevās – vien pāris reizes kaut ko aviācijas diapazonos, celtnieku sarunas būvlaukumā un veikala apsargu saziņu. Izmantoju tikai komplektācijā esošo, pavisam īso teleskopisko antenu.

Uzinstalēju SDR++, pieslēdzu SDR "puļķi" datoram, un izrādījās – tas joprojām strādā. Paklausījos FM stacijas. Mēģināju noregulēt uz vidējo un īso viļņu diapazoniem, bet neko nedzirdēju. Pēc tam nolēmu, ka varbūt tomēr izdodas sadzirdēt kravas auto vadītājus CB diapazonā. Dzirdēju, ka CB ir vajadzīga pagara antena. Nogriezu apmēram trīs metrus garu tērauda stiepli. Sākumā staipīju to pa istabu – klusums. Vakarā izkāru ārā uz lodžijas – joprojām nekas. Tā arī visu pametu.

Svētdienas pusdienlaikā nolēmu pamēģināt vēlreiz. Sāku no apmēram 26 MHz un pamazām "gāju uz augšu". Par lielu pārsteigumu SDR "ūdenskritumā" ieraudzīju aktivitāti – "O, beidzot esmu noķēris tālbraucējus!". Noregulēju uz aktīvo frekvenci un dzirdēju franču valodu. Laikam franču tālbraucējs. Interesanti. Vēl tālāk uz augšu atklāju citus "tālbraucējus", kas runāja itāļu valodā. Biju neizpratnē – kā pie mums Latvijā var būt tik daudz itāļu kravas auto vadītāju?

Nolēmu paklausīties "tālbraucējus" arī vakarā, bet neko nedzirdēju – skaidrs, problēma antenā. Mēģināju visādi, bet nekā – radio "nedarbojās". Nākamajās brīvdienās "tālbraucēji" atkal bija dzirdami ēterā. Tad man radās aizdomas, un es interneta meklētājā ierakstīju pirmo pareizo jautājumu – "Vai radioviļņu izplatībai ir kāda saistība ar diennakts laiku?" Atbildi noteikti nojaut.

Pamazām sāku pētīt sīkāk, kas ir šie "tālbraucēji" CB diapazonā un arī nedaudz ārpus tā. Uzzināju par puslegālo grupu AT (Alpha Tango), kas darbojas dažādās valstīs. Es pārsvarā dzirdēju franču un itāļu radio lietotājus. Kāpēc puslegāli – teorētiski CB diapazonā var darboties jebkura persona, tomēr jāņem vērā noteikumi, kas nosaka, kādas stacijas, kādā diapazonā un ar kādu jaudu drīkst tikt lietotas. AT gadījumā šie noteikumi bieži tika pārkāpti.

Vēl nedaudz augstāk atklāju radioamatierus 10 m diapazonā, un tad sapratu, ka USB pogai SDR++ programmā nav nekāda sakara ar datora USB (Universal Serial Bus), bet tas ir modulācijas veids.

Drīz vien iemācījos ne vien atšķirt radioamatieru izsaukumu signālus no visiem citiem, bet arī pēc prefiksa noteikt, no kādas valsts ir radioamatieris. Sākumā priecājos par Itālijas un Spānijas signāliem, bet vēlāk pievienojās arvien tālākas zemes.

Pēc laika radās pārliecība, ka nepieciešams radioaparāts, kurš spētu uztvert arī citus īsviļņu diapazonus, kuros darbojas amatieri. Iegādājos savu XHDATA D-808.

Pamazām interese pieauga – pat izveidoju savu pierakstu žurnālu, kur atzīmēju, kādas stacijas un kad esmu dzirdējis.

Tā kā dzīvoju pilsētas dzīvoklī, manas dzirdēšanas iespējas bija ierobežotas, īpaši jau zemākajās frekvencēs. Lai dzirdētu YL apaļo galdu, ņēmu savu radio un gāju uz Daugavmalu. Bija ziema un auksts, tomēr gribējās dzirdēt visu, ko runā "īstie" amatieri. Varētu jau klausīties WEB SDR, bet tas nav tas :).

Eksperimentēju ar dažādām antenām ar mērķi panākt, lai varu klausīties arī dzīvoklī. Sekmes bija dažādas – bija lietas, kas izdevās, un lietas, kas nē. Savienoju datoru ar radio, lai varētu "klausīties" digitālos režīmus, un drīz sapratu, ka pie manis atceļo radioviļņi no daudz tālākām vietām, nekā varētu domāt.

YouTube skatījos, kā strādā amatieri, un, lai arī klausīšanās šķita interesanta, kaut kur dziļi sirdī gribējās kļūt par vienu no tiem, kas ēterā raida CQ POTA.

Līdz beidzot kādu dienu atvēru https://www.esakari.lv/lv/pakalpojumi/komercpakalpojumi/radioamatieru-seminars un nolēmu pieteikties semināram, lai vienreiz noskaidrotu, kas ir radioamatieri un varbūt par tādu kļūt nav nemaz tik nereāli. Drīz saņēmu atbildi, ka tiklīdz būs zināms tuvākā semināra datums, man par to paziņos.

Gatavošanās

Lai arī vēl nebiju nolēmis kārtot eksāmenu un turpināt ceļu uz pirmo raidīšanas atļauju, sāku gatavoties.

Sākumā iepazinos ar visu informāciju, kas pieejama vietnē https://www.esakari.lv/lv/radioamatieru-eksamens. Apskatīju eksāmena piemērus. Uz dažiem jautājumiem šķita, ka zināju atbildes, jo tās bija saistītas ar to, ko biju iepriekš dzirdējis radioamatieru komunikācijā, bet vairums tomēr vēl prasīja darbu.

Tālāk atvēru "Iesācēju radioamatieru eksāmena programmu"
https://www.esakari.lv/sites/default/files/2024-07/Radioamatieru_iesaceju_programma_aplieciba_ERC32.pdf

Programmas punktus iekopēju atsevišķā dokumentā un pamazām mēģināju meklēt informāciju par katru no tiem. Izveidoju mapi ar nosaukumu "Gatavošanās" un tur kopēju visu, kas šķita noderīgs. Informāciju meklēju gan Latvijas interneta lapās, gan arī dažādos ārzemju avotos.

Daudz klausījos un skatījos dažādus video Youtube. Konkrētus nesaukšu, bet šādas tādas nianses uzzināju arī tur. Vienīgi jāņēm vērā tas, ka redzamā materiāla kvalitāte ir jānovērtē kritiski, jo pastāv dažādi autori un dažādas kvalitātes materiāli, kas ne vienmēr pauž tehniski vai juridiski pareizo viedokli.

Eksāmenā ietvertas četras tēmas - trafiks, drošības tehnika, juridiskie jautājumi un radiotehnika. Par katru tēmu biļetē ir desmit jautājumi, no kuriem pareizi jāatbild vismaz seši.

Trafiks

Kā viens no vērtīgākajiem avotiem tajā bija grāmata: Jurijs Baltins (YL2DX). Radioamatierisms un amatieru radiosakaru prakse jautājumos un atbildēs. Rīga: Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari", 2019. Tā joprojām ir pieejama lejupielādei:
https://www.esakari.lv/sites/default/files/Radioamatieri/Radioamatierisms_2019.pdf

Grāmatu pārlasīju vairākas reizes un ar lielu interesi. Tā sniedz atbildes uz lielu daļu ar radioamatieru darbu saistīto eksāmena jautājumu. Tāpat noteikti vajag iepazīties arī ar citiem pieejamajiem materiāliem, piemēram, tiem, kas atrodami vietnē https://www.hamradio.lv/.

Šī ir sadaļa, kas lielā mērā apgūstama arī praktiskā ceļā, klausoties un analizējot notiekošo ēterā.

Drošības tehnika

Drošības tehnikas palīgmateriāls, kas atrodams vietnē
https://www.esakari.lv/lv/radioamatieru-eksamens#section477-2,
bija pilnīgi pietiekams, lai sagatavotos drošības tehnikas sadaļai. Protams, ir vērtīgi noskaidrot, kā tieši būtu jānodrošina zibensaizsardzība antenu mastiem vai kā izskatās dielektriskās kalošas, taču tas vairāk ir paša zināšanai. Eksāmena programmas apguvei pilnīgi pietika ar šo saturu.

Izņēmums bija viens jautājums – kā pārbaudīt, vai dielektriskie cimdi ir bojāti. Man joprojām ir pārliecība, ka tajos vajag ieliet ūdeni, lai pārbaudītu, vai nav sūce. (Nepareiza atbilde 🙂)

Grūtākā daļa bija atcerēties vadu šķērsgriezumu laukumus dažādiem pielietojumiem, kā arī citus izmērus, kas jāņem vērā, veidojot drošu radiostaciju. Mani gan mazliet mulsina tas, kādēļ šie skaitļi jāiemācās no galvas, jo, visticamāk, konkrētajā situācijā es nepaļaušos uz savu atmiņu, bet pārliecināšos dokumentācijā.

Galvenais un svarīgākais, kas jāzina par drošības tehniku, ir nemēģināt uz savas ādas noskaidrot, kāpēc šie noteikumi ir tieši šādi, vai vēl ļaunāk – kļūt par cilvēku, kura dēļ drošības tehnikas noteikumos tiek iekļauts jauns punkts.

Juridiskie jautājumi

Likumdošana ir likumdošana, tā vienkārši jāizlasa un jāievēro. Atbilstošie Ministru kabineta noteikumi radioamatieriem - "Radioamatieru eksaminācijas apliecību un radioamatieru radiostacijas atļauju saņemšanas kārtība, kā arī radioamatieru radiostaciju lietošanas kārtība" https://likumi.lv/ta/id/342127-radioamatieru-eksaminacijas-apliecibu-un-radioamatieru-radiostacijas-atlauju-sanemsanas-kartiba-ka-ari-radioamatieru-radiostaciju

Teksts nav pārāk garš un nav arī nekas neloģisks, vai samudžināts.

Vēl vēlams palasīt arī materiālu, kas palīdzēs nedaudz labāk saprast likuma kontekstu un arī dažus izmantotos terminus - piemēram, ko tieši nozīmē MGM vai EIRP https://www.hamradio.lv/lr-ham-likumi/

Radiotehnika

Visgrūtāk man gāja ar tehnisko saturu, jo pēc savas pirmās izglītības esmu Mākslas pedagogs un galvenais, ko varēju adekvāti novērtēt ir to, vai marķējuma krāsas uz rezistora ir saskanīgas. Labi, varbūt mazliet pārspīlēju. Kad daudzus gadus vēlāk "Vidzemes augstskolā" mācījos informācijas tehnoloģijas, bija arī neliels ievads elektronikā, bet diemžēl ne pārāk pamatīgs un arī es neieguldīju pietiekamas pūles, lai šīs zināšanas nostabilizētos.

Tāpēc lielu daļu nācās mācīties no sākuma. Kauns atzīt, bet tai skaitā, pielietot Oma likumu.
Ar tehniskās daļas atbilžu meklēšanu gāja visgrūtāk, tikai vēlāk atradu materiālu, kur viss ir ir apkopots kompaktā grāmatā - IRTS. HAREC Amateur Radio Station Licence: Study Guide. 4. izdevums. To var lejuplādēt bez maksas.

https://www.irts.ie/dnloads/IRTS_HAREC_Amateur_Station_Licence_Study_Guide.pdf
Vēl viens materiāls, kas tikai divās lapās izklāsta praktiski visas nepieciešamās formulas ir https://www.hamradio.lv/formulas/

Tāpat mēģināju rēķināt eksāmenu jautājumu piemēros atrodamos uzdevumus.
Viens no maniem mīļākajiem rīkiem rezultātu pārbaudei un eksperimentēšanai ar vērtībām bija shēmu simulators - https://www.falstad.com/circuit/

Citas iespējas

Aptuveni tajā pašā laikā Latvijas Radioamatieru līga rīkoja sagatavošanās kursus topošajiem amatieriem. Vērtējot absolventu pārliecību eksāmenā, šķiet, ka šādi kursi ir ļoti noderīgi. Tādēļ, ja ir vēlēšanās kļūt par amatieri, noteikti ir vērts pieteikties vietnē
https://gribubut.radioamatieris.lv/,
vai arī piesekot organizācijas Facebook kontam:
https://www.facebook.com/people/Latvijas-Radioamatieru-L%C4%ABga/61567370867349/

Ja kursu grupa tiek organizēta, rekomendēju pieteikties, kaut vai tādēļ, ka tā ir liekiska iespēja uzdot neskaidros jautājumus, kā arī iepazīt cilvēkus ar līdzīgām interesēm.

Seminārs

Gada sākumā saņēmu ziņu, ka 25. februārī SIA "Elektroniskie sakari" rīko radioamatieru semināru. Uz semināru gāju ar domu beidzot ieraudzīt īstu radioamatieri un noskaidrot, cik tālu vēl esmu no savas iespējas iegūt NOVICE apliecību.

Stāstījums bija pavisam īss, bet lielākā daļa semināra laika tika veltīta gatavošanās eksāmenam un atbilžu saņemšanai uz neskaidrajiem jautājumiem. Eksāmena izmēģinājumā rezultāti bija diezgan pieņemami, tādēļ izmantoju pēdējā brīža iespēju pieteikties uz eksāmenu.

Eksāmens

Lai arī seminārs radīja pārliecību, ka eksāmenu nokārtošu, tomēr nedēļu pavadīju, cītīgi mācoties visas tēmas.

Eksāmena dienā biju pārsteigts, ka tomēr uz radioamatieru eksāmenu ieradušies daudzi pretendenti — noteikti bija vairāk nekā desmit, jo man bija iespēja kārtot eksāmenu tikai otrajā kārtā, kad pirmās grupas dalībnieki jau bija pabeiguši.

Kad sāku pildīt testu, viss tomēr negāja tik gludi kā izmēģinājumā. Parādījās satraukums un mulsums pie lietām, kuras, šķiet, zināju tīri labi. Tomēr eksāmens tika veiksmīgi nokārtots, es norezervēju sev izsaukuma signālu YL3AQT un pievienojos Latvijas HAM WhatsApp grupai.

Ilgi nespēju noticēt, ka tas tiešām ir noticis, un savu pirmo staciju pasūtīju tikai tad, kad saņēmu eksaminācijas apliecību un raidīšanas atļauju.

Pirmais QSO

Pēc eksāmena pienāca atbildīgais brīdis – nekļūdīties ar transīvera iegādi.

Droši vien pareizi šādos brīžos ir pakonsultēties ar kādu pieredzējušu amatieri, īpaši, ja paredzēts iegādāties kādu dārgāku iekārtu. Tāpat noteikti ir vērts pakonsultēties, pērkot lietotu iekārtu. Es biju nolēmis visu šo ignorēt un lēmumu pieņemt patstāvīgi.

Tā kā dzīvoju dzīvoklī un skaidri apzinājos to, ka nopietna darbošanās tur nebūs iespējama, biju izplānojis, ka strādāšu pārsvarā izbraukumā. Līdz ar to man krietni samazinājās transīveru izvēles diapazons.

Četras galvenās prasības:

• vismaz galvenie B kategorijai atļautie diapazoni;
• neliels svars (līdz 2 kg) un pēc iespējas mazāki izmēri;
• neliels enerģijas patēriņš, lai varētu darbināt ar akumulatoru;
• lai nav pārāk dārgs, jo regulāra iekārtas pārvietošana tomēr ir risks.

Diezgan drīz no saraksta izsvītroju izteiktas QRP stacijas, jo 5 W tomēr likās par maz, piemēram, Xiegu X6100/X6200 un G106. Savukārt Icom IC-705, Lab599 TX-500 vai Elecraft KX modeļus vispār sarakstā neiekļāvu arī augstās cenas dēļ.

Palika divi kandidāti:

• Yaesu FT-891
• Xiegu G90

Yaesu FT-891
Par – 100 W radio, respektabls zīmols, labas atsauksmes par audio kvalitāti, neoficiāls POTA/SOTA līderis.
Pret – nav iebūvēts ATU (jāpērk atsevišķi), salīdzinoši liels patēriņš (~2 A klausīšanās režīmā), sarežģīta izvēļņu sistēma, nav "ūdenskrituma".

Xiegu G90
Par – iebūvēts lielisks ATU, kaut arī neliels, bet ir "ūdenskritums", salīdzinoši mazs patēriņš (~0,6 A klausīšanās režīmā), samērā labas atsauksmes, iebūvēts SWR skeneris (ar tā lietošanu gan neieteiktu aizrauties, jo tas skenē ar diezgan lielu jaudu un arī ārpus amatieru diapazoniem).
Pret – "tikai" 20 W (pēdiņās, jo patiesībā šie 20 W nemaz nav tik liela starpība salīdzinājumā ar 100 W), mazas podziņas un maziņš VFO enkoderis, dažādas atsauksmes par kvalitāti.

Un uzvarētājs ir… es nopirku Xiegu G90, ko neesmu nožēlojis līdz pat šodienai.

Otra būtiskā sastāvdaļa ir baterija – iegādājos LiFePO₄ 7 Ah akumulatoru, kas ir viegls un kompakts, un ar Xiegu nelielo patēriņu varēju strādāt gandrīz visu dienu.

Trešā būtiskā lieta – antena. Par antenām biju tikai dzirdējis un mācījies eksāmenā. Aptuveni nojautu, ar ko var kaut ko uztvert un kā uzbūvēt kaut ko, kas varētu arī raidīt, bet baidījos kļūdīties. Tik daudz kas var noiet greizi, tāpēc gribējās kaut ko, kas strādā uzreiz.

Iegādājos Wimo EFHW saīsināto vairāku diapazonu antenu, kuras apraksts apsolīja visus mani interesējošos diapazonus no 10 m līdz 80 m. Ar šī brīža zināšanām šādu antenu droši vien neizvēlētos, kaut gan uzstādīšanas vienkāršības un daudzu diapazonu dēļ, apsverams variants.

Vēl iegādājos antenas ekvivalentu (dummy load), lai varētu apgūt radio darbību bez riska radīt būtiskus traucējumus. Uzskatu, ka šis bija ļoti vērtīgs pirkums, un tādu noteikti vajag iegādāties, pērkot pirmo transīveri.

Kad viss bija sagādāts, beidzot pienāca tā svētdiena, kad bija laiks izmēģināt. Aizbraucu pie vecākiem, kur arī izvērsu savu jauno antenu. Uzliku to cik vien augstu tobrīd spēju – augstākajā galā apmēram 7 m, zemākajā ap 4 m. Fīderi pie antenas ieejas satinu vairākās cilpās, ar domu mazliet ierobežot kopējā režīma strāvu nonākšanu transīverī. Nezinu, vai tas palīdzēja vai tikai radīja mānīgu sajūtu, ka būs labāk, bet katrā ziņā izskatījās "nopietni" un pēc īstas antenas.

Nedaudz piņķerīgi bija uzskaņot 3,677 MHz, jo saīsinātajam galam pēc spoles ir ļoti šaurs diapazons, tāpēc nācās pastrādāt, līdz rezonanse bija vairāk vai mazāk tuvu vēlamajam.

Pamēģināju pasaukt CQ, un, lai arī klusu, sadzirdēju pats sevi WebSDR. Saviļņots uzrakstīju Valtam YL3OI. Viņš tikai domīgi pateica: "Nu labi, labi, bet pamēģini 13:00 uz 3,677 MHz." Es arī pamēģināju, un man par brīnumu atsaucās vispirms YL3OI, tad YL2SM, YL2BJ, YL3DQ un citi. Steigā un satraukumā aizmirsu pierakstīt signāla novērtējumu.

Biju pārsteigts un laimīgs !!!

3. No NOVICE līdz HAREC

Ievads

Kā jau iepriekš minēju, mana nokļūšana radio amatierismā bija drīzāk spontāna, nevis apzināts mērķis. Tagad man ir licence plastmasas kabatiņā, transīveris, baterija un kaut kāda nebūt antena. Zināšanas ir drīzāk viduvējas — pat eksāmena kārtotāja līmenī.

Arī eiforija par pirmajiem QSO ir pārgājusi. Ko tālāk?

Stacijas žurnāls

Jebkurā gadījumā pirmais solis ir iekārtot QSO žurnālu.
Kāpēc tieši pirmais solis? Tāpēc, ka tas var būt noderīgs pat tad, ja tev vēl nav savas radiostacijas.
Nē — zvans pa telefonu neskaitās! 🙂 Taču saskaņā ar noteikumiem pastāv iespēja izmantot cita amatiera staciju vai koplietošanas staciju, ja tāda ir pieejama.

Žurnāls nav paredzēts tikai sev par prieku — tā ir prasība. Formai teorētiski nav nozīmes, taču ērtības labad noteikti ieteiktu uzreiz iekārtot elektronisko žurnālu. Tā kā biju nolēmis daudz strādāt izbraukumos, viens no kritērijiem žurnāla izvēlē bija tā pieejamība tiešsaistē.

Ir pieejami vairāki. Tos var viegli atrast internetā.

Otrs kritērijs bija integrācija ar LoTW (Logbook of The World). Par pašu LoTW — nedaudz vēlāk.

Tā kā QRZ (www.qrz.com) jau tāpat biju reģistrējies, lai citi amatieri varētu mani atrast, nolēmu to izmantot arī sava QSO žurnāla uzturēšanai. Pamat funkcionalitātē ir pieejama bez maksas, tomēr, lai nodrošinātu automātisku integrāciju ar LoTW un citām platformām, kā arī ērtu datu augšupielādi no bezsaistes (offline) QSO reģistrācijas programmām, ir nepieciešama abonēšana.

Iespējams, šī nav ekonomiskākā izvēle un noteikti var iztikt arī bez abonēšanas, taču es izvēlējos XML abonēšanu.

Otrs svarīgais solis ir reģistrēšanās LoTW un digitālā sertifikāta iegūšana. Tas ir nepieciešams, lai savus QSO varētu augšupielādēt un salīdzināt LoTW sistēmā.

Diemžēl LoTW un fiziskās QSL kartītes ir vienīgās metodes, kas tiek atzītas gan Latvijā, iesniedzot apstiprinātos QSL kvalifikācijai uz nākošo līmeni - HAREC, gan arī krājot punktus prestižākajiem radioamatieru diplomiem. Nedaudz gan tas šķiet dīvaini, jo arī QRZ savā sistēmā apstiprina reģistrētos QSL, taču tie netiek atzīti. Galu galā — tas taču ir tikai hobijs.

Lai iegūtu LoTW digitālo sertifikātu, uz datora nepieciešams uzinstalēt programmu TQSL (Trusted QSL, var lejupielādēt no https://www.arrl.org/tqsl-download) un, izmantojot šo programmu, izveidot sertifikāta pieprasījumu.

Procesu sīkāk neaprakstīšu, jo tas ir labi dokumentēts:
https://lotw.arrl.org/lotw-help/getting-started/

Būs nepieciešams nosūtīt arī savus raidīšanas tiesības apliecinošos dokumentus un pēc tam gaidīt e-pastu "Your LoTW Callsign Certificate", kurā būs pievienots sertifikāts .tq6 formātā.

Kad sertifikāts ir saņemts, tas jāimportē TQSL programmā, pēc kā to var saglabāt .p12 formātā, lai savus QSO varētu "parakstīt" arī citās programmās. Es, piemēram, savus QSO parakstu, izmantojot QRZ.com.

Varbūt tas nešķiet īpaši droši, jo mans privātais sertifikāts ir augšupielādēts "svešā" sistēmā, taču uzskatu, ka tas nav kritiski. Drošības nolūkos sertifikātam uzstādīju paroles frāzi (passphrase), lai nejaušas datu noplūdes gadījumā no QRZ.com būtu mazāka iespējamība, ka kāds varētu to izmantot. Jebkurā gadījumā tas ir saprātīgs risks, jo šī nav kritiska informācija. Turklāt saviem QSO laiku pa laikam veidoju arī rezerves kopijas ADIF formātā uz sava datora.

Vēlāk uzstādīju arī bezsaistes (offline) programmu, jo tā ir ērta un ar to, ka iespējams savienojums ar transīvera CAT saskarni. Piemēram, QSO frekvence, vai darbības veids, tiek pierakstīts automātiski, un nav nepieciešams tos ievadīt ar roku. Pēc pieredzējušu amatieru ieteikuma izvēlējos QLog programmu (https://github.com/foldynl/QLog), un tā mani pilnībā apmierina.

Šis ir tikai viens no variantiem, kā var veidot savu žurnālu. Joprojām pilnībā derīgs ir arī papīra žurnāls un QSL kartīšu sūtīšana, tāpēc izvēles iespējas ir diezgan plašas.

Radiostacija

Šajā nodaļā droši vien vajadzētu rakstīt par to, kā mājās izvēlējos pareizo telpu radiostacijai, ierīkoju atsevišķu elektrolīniju, pie sienas pieskrūvēju azimuta karti, uzslēju antenas mastu ar rotatoru 10 m un 15 m diapazonam, kā arī uzstādīju dipolu 80 m diapazonam ... 

Diemžēl dažādu dzīvē pieņemtu lēmumu dēļ mans juridiskais QTH ir trīs istabu dzīvoklis bez jebkādām reālām iespējām izmantot jumtu antenu uzstādīšanai.

Šādā situācijā ir divi varianti — iegādāties lauku īpašumu, vai arī samierināties ar esošajiem apstākļiem un domāt, ko darīt tālāk.

Tāpēc šis noteikti nebūs labās prakses apraksts, bet drīzāk sava veida "izdzīvošanas rokasgrāmata".

Ja vēlies uzzināt, kā jāizskatās pareizi ierīkotai radiostacijai, iesaku iepazīties, piemēram, ar Noa HAM video sēriju "New Ham Radio Shack Build Out"
https://www.youtube.com/watch?v=8ZRac4eTtK4&list=PLlT2-xH4HaP-i9rkTZ-8335Nxod9hEVBM

Tāpat var meklēt kādu no neskaitāmajiem aprakstiem, meklētājā ierakstot, piemēram, "ham shack setup best practices". Par šo tēmu ir pieejamas arī grāmatas un dokumenti abonējamās bibliotēkās, piemēram, Everand.

Šī informācijas meklēšana un iepazīšanās ir svarīga, jo tu noteikti negribi nopirkt 25 metrus nepareiza kabeļa, izurbt caurumu nepareizajā sienā vai pieļaut vēl kādu no daudzajām kļūdām, kas labākajā gadījumā radīs neērtības, bet sliktākajā — var apdraudēt tavu un apkārtējo veselību.

Atgriežoties pie manas pieredzes — manā rīcībā ir darba galds, kas iekārtots guļamistabā, un 5 metrus gara, 1,5 metrus plata lodžija. Laicīga atruna: nē, pie jumta piekļūt es nevaru, pagalmā neaug koki, un lielu nekustamo īpašumu laukos es nevaru ātri nopirkt.

Tāpēc mans koncepts — portatīvā stacija.

Transīveris

Galvenās prasības bija: viegls, energoefektīvs, taču vēlams, lai tas nebūtu izteikti QRP, kā arī – lai tam būtu iebūvēts ATU.

Xiegu G90 ir tāds kā robežgadījuma transīveris — tas vēl īsti nav QRO, bet arī par QRP to nosaukt vairs nevar.

Nav tā, ka šī iekārta būtu ideāla — tai ir vairāki trūkumi. Mana eksemplāra gadījumā bija defekts, kuru vēlāk it kā novērsa programmatūras ielāps, tomēr mana pārliecība ir tāda, ka šis ielāps drīzāk noslēpa problēmu fiziskajā izpildījumā, nevis to patiesi atrisināja.

Neskatoties uz to visu, es šo iekārtu joprojām varu rekomendēt kā lētu un pietiekami uzticamu portatīvo staciju.

Barošana

Ir skaidrs, ka barošanas bloks, kuru pieslēdz 220 V rozetei, šeit nederēs — ir nepieciešams akumulators.

Kā vienu no barošanas risinājumiem izmantoju EcoFlow River 3. Tam ir 12 V izeja, kas teorētiski nav ideālie 13,8 V, kuri tiek rekomendēti transīveriem, taču praksē ar to pilnībā pietika, lai darbinātu staciju. Arī bažas par iekārtas radīto "troksni" izrādījās nepamatotas.

Otrs — un galvenais — rekomendējamais risinājums ir LiFePO₄ akumulatori. Tie ir viegli, ietilpīgi un droši, un, lai arī krietni dārgāki nekā skābes akumulatori, investīcija šādā akumulatorā noteikti atmaksājas. Nepieciešams arī lādētājs, kas atbalsta LiFePO₄ uzlādi. Bet, kā saka — nopērc vienreiz, raudi vienreiz. 🙂

Varbūt kārdinošs šķiet variants izmantot automašīnu gan kā transporta līdzekli, gan kā barošanas avotu. Teorētiski tas ir iespējams, un arī automašīnas dokumentācijā rozetēm norādītās maksimālās slodzes to pieļauj. Tomēr labā prakse šādās situācijās paredz izveidot atsevišķu pievadu tieši no akumulatora, paredzētu transīvera barošanai.

Mūsdienu automašīnas ir tik pārblīvētas ar elektroniku, ka ir vērts rūpīgi apsvērt, vai dažu QSO dēļ gribas riskēt — labākajā gadījumā ar izlādējušos akumulatoru, bet sliktākajā — ar problēmām pašā automašīnā.

Antenas

Antenas ir portatīvās radiostacijas galvenais izaicinājums. Portatīvam darbam teorētiski var uzstādīt gandrīz jebkādu antenu — pat grozāmu Yagi. Jautājums ir tikai par to, cik daudz laika prasīs antenas uzstādīšana un cik daudz tādēļ atliks darbam ēterā.

Šādas sarežģītākas portatīvās antenas ir lietderīgas vairāku dienu izbraukumos, taču, ja ir vēlme tikai vakarā pēc darba nedaudz pastrādāt ēterā, tās, visticamāk, nebūs praktisks risinājums.

Mana sākotnējā prasība bija vienkārša — uzstādu ātri, strādāju ilgi.

Ir neskaitāmi antenu varianti dažādiem apstākļiem, taču minēšu tikai tās, kuras pats esmu praktiski lietojis, un dalīšos savā pieredzē ar tām.

Par antenām dziļāk un ar teorētisku pamatojumu noteikti iesaku izlasīt šos rakstus:
https://www.hamradio.lv/antenas-teorija/
https://www.hamradio.lv/antenas-prakse/

EFHW (End Fed Half Wave)

Pirmais antenas risinājums bija saīsinātā EFHW antena, kas rezonē visos man nepieciešamajos diapazonos līdz pat 80 m. Teorētiski tai pat nebija nepieciešams tuneris, taču praksē 80 m diapazons ir tik šaurs, ka antenu nācās noskaņot darbam 3,677 MHz frekvencē (YL apaļais galds). Ja gribējās strādāt citā frekvencē, nācās "piedzīt" ar tuneri.

Šīs antenas uzstādīšana dabā ir salīdzinoši vienkārša, ja pieejami divi (vai vismaz viens) piemēroti koki ar zariem atbilstošā augstumā. Kā antenu pareizi "uzmest kokā", lai par to stāsta eksperti — šajā jomā es joprojām esmu iesācējs.

Galvenās mācību stundas, ko esmu apguvis:

– Ja māki antenu uzmest ļoti augstu kokā, pārliecinies, ka tev ir atbilstoša garuma fīdera kabelis. Nesēdēsi taču ar visu radiostaciju kokā.

– Ja vēlies novilkt antenu starp diviem kokiem, nepaļaujies uz acu mēru — pārliecinies, ka attālums starp kokiem ir lielāks par antenas garumu.

- Nekad neaizmirst mājās stacijas sastāvdaļas. Esmu aizmirsis dažādas sastavdaļas: mikrofonu, barošanas vadu, UnUnu. Vislabāk izveidot "cheklistu", kam vienmēr iziet cauri.

Uz pirmajiem "apaļajiem galdiem" es gatavojos pat stundu vai vairāk, lielāko daļu laika pavadot antenas uzstādīšanā.

Bieži vien antenu uzstādīju samērā zemu virs zemes (aptuveni 4–7 m) un mierināju sevi ar domu, ka tā strādās NVIS režīmā (Near Vertical Incidence Skywave). Dažreiz mani tiešām dzirdēja labi.

Random wire

Tā kā nopirktā EFHW antena bija kvalitatīva, bet arī samērā smaga, gribējās atrast kaut ko vieglāku. Ņemot vērā to, ka Xiegu G90 ir aprīkots ar ļoti labu iebūvēto tūneri, kas spēj salāgot ar radio praktiski jebko, šāds eksperiments šķita loģisks solis. Par efektivitāti šeit nerunāšu, taču SWR gandrīz vienmēr izdevās panākt tuvu 1:1.

Random wire (nejauša garuma) antenas vada garums patiesībā nemaz nav tik nejaušs. Tas nav precīzi noteikts, taču pastāv priekšnosacījums, ka vads nedrīkst būt rezonants nevienā no frekvencēm, kurās to paredzēts izmantot. Labs apraksts un arī kalkulators ir pieejams šeit:
https://k7mem.com/Ant_End_Fed.html#Not_Random_Multi

Tāpat ir nepieciešams UnUn 1:9. Par to, kā pareizi izveidot random wire antenu, ir pieejami neskaitāmi raksti, tāpēc detaļās šeit neiedziļināšos.

Sākotnēji kā antenas vadu izmantoju audio kabeli — izmēģināju dažādus garumus, aptuveni no 20 līdz 42 metriem. Vēlāk eksperimentēju arī ar daudz īsākiem vadiem un pat tīri eksperimenta pēc mēģināju salāgot "antenas", kas patiesībā nemaz nebija antenas. Meklējot pēc iespējas vieglāku portatīvās stacijas komplektu, mēģināju arī izveidot praktiski neredzamu antenu, izmantojot signalizācijas instalācijas kabeļa vienu dzīslu.

Kā papildu palīgs antenas uzstādīšanā man bija Decathlon iegādāts 7 m garš makšķerkāts. Tas gan stipri liecās ar smagākiem vadiem, taču vieglākus turēja pilnīgi pieņemami.

Šādu komplektu es varēju izvērst piemājas stadionā aptuveni 10 minūšu laikā un bez steigas piedalīties "apaļajā galdā".

Vertikālās antenas

Šāda tipa antenām, iespējams, ir labs potenciāls portatīvai lietošanai, taču mana pieredze aprobežojas ar auto jumta antenām. Tā gan ir pozitīva pieredze, jo no ierašanās "darba vietā" līdz iešanai "gaisā" bija nepieciešamas vien aptuveni 2 minūtes.

Pirmais antenas variants bija Wimo iegādātā Outback 2012 12 Band Antenna, PL (80–2 m) — vertikālā antena, ar visai naivām cerībām, ka tas būs ērts risinājums darbam daudzos diapazonos, ātri noskaņojoties uz vajadzīgo, tostarp arī 80 m. Neslēpšu — naivi mēģināju strādāt arī 80 m diapazonā, taču nekas labs no tā nesanāca.

Iespējams, pievienojot vairāk radiāļu (pretsvaru), rezultāts būtu bijis nedaudz labāks, taču diez vai izdosies apmānīt fiziku — antena vienkārši ir pārāk īsa. Turklāt antenas noskaņošana izrādījās ļoti lēna un piņķerīga, un faktiski neatbilda aprakstā norādītajiem garumiem. Tik tālu, ka nācās izgatavot citu antenas "spicīti", kas rezonēja pareizi.

Beigās paliku pie risinājuma šo antenu fiksēti noskaņot uz 15 m diapazonu un papildus iegādājos lētu CB antenu, kuru uzmanīgi nedaudz saīsināju, lai tā strādātu 10 m diapazonā. Attiecīgi, mainot diapazonu, vienkārši nomainīju antenu. Tas noteikti bija ātrāk un vienkāršāk nekā katru reizi mēģināt noskaņot "universālo" antenu.

Antenas izmantoju ar parastu CB antenas magnētisko pamatni, kas tika piestiprināta automašīnas jumta centrā.

Nedomāju, ka šī bija pati efektīvākā antenu sistēma, taču tā bija ļoti ērta lietošanā. Turklāt izdevās arī daži labi DX kontakti SSB režīmā — piemēram, ar Indonēziju un Argentīnu.

Dipoli

Lai arī dipols tiek uzskatīts par vienu no labākajām antenām iesācējiem, šobrīd ļoti labi saprotu, kāpēc pieredzējušie amatieri man tieši uz to norādīja. Dipols ir vienkāršs pēc savas uzbūves, taču efektivitātes ziņā tas noteikti pārspēj iepriekš minētos risinājumus. Tāpēc arī es tagad saku: "Esi iesācējs — būvē dipolu!"

Iespējams, galvenais dipola trūkums, ar kuru nācās saskarties, ir tā jutība pret apkārtējo vidi — uzskaņošanu ļoti ietekmē tuvumā esošie priekšmeti. Tomēr, pārsteidzošā kārtā, man izdevās uzstādīt un noskaņot dipolu pat uz savas lodžijas 15 m un 10 m diapazonam. Tas bija tā sauktais "ventilatora dipols" (fan dipole).

Vēlāk izveidoju arī grozāmos dipolus portatīvai lietošanai. Tie tika būvēti no Pepco veikalā pirktiem plastmasas gaļas dēļiem un Depo iegādātām alumīnija caurulītēm. Pacelti pietiekami augstu virs zemes, tie ļāva sasniegt ļoti pieņemamus rezultātus.

Vēlāk iegādājos arī Spiderbeam 12 m mastu, no kura reāli šim mērķim varēja izmantot tikai aptuveni 10 m. To zinot iepriekš, es noteikti būtu izvēlējies mastu, kas ir ērtāk uzstādāms vai arī "cietāks" — piemēram, no tā paša Spiderbeam piedāvājuma.

Magnētiskās cilpas

Par magnētiskajām cilpām sākotnēji biju ļoti skeptisks, jo viss, ko par tām zināju, aprobežojās ar pāris YouTube video un subjektīvu vizuālo vērtējumu — "tas taču nevar strādāt".

Šobrīd savas domas esmu mainījis. Jau pēc A kategorijas stacijas atļaujas iegūšanas man ļoti gribējās pamēģināt citus diapazonus, taču šādu antenu, izņemot random wire un EFHW, man nebija. Tāpēc nolēmu uzbūvēt magnētisko cilpu. Īpaši neticēju, ka no tā kaut kas sanāks, taču beigās pārsteidzu pats sevi — augstākajos diapazonos tā strādāja gandrīz tikpat labi kā mans lodžijas dipols, lai gan noteikti sliktāk nekā laukos uzstādāmais grozāmais dipols.

Kopumā par magnētiskajām cilpām ir pieejams diezgan daudz informācijas. Latvijā tās nav īpaši populāras, taču valstīs ar mazāku dzīves telpu un lielāku trokšņu līmeni, piemēram, Japānā, tās tiek izmantotas daudz biežāk.

Magnētiskās cilpas antenas ir arī ļoti efektīvas klausīšanai trokšņainās vietās. Piemēram, tāds pats "YouLoop" antenas klons var būt pārsteidzoši labs trokšņu izolēšanai, un, izmantojot atbilstošu aparatūru ar lielu dinamisko diapazonu, dzīvoklī iespējams klausīties pat salīdzinoši skaļas 160 m diapazona stacijas.

Piebildīšu, ka uz 80 m, izmantojot magnētisko cilpu, es varu dzirdēt "apaļo galdu" pat neizejot no mājas. Tātad iepriekš problēma nebija antenā — vienkārši nemācēju to pareizi lietot.

Kopumā magnētiskās cilpas pēdējā laikā ir kļuvušas par manu īpašo aizraušanos.

Tas "īsumā" arī būtu viss par manām izmantotajām antenām. Esmu mēģinājis uzbūvēt arī portatīvo divu elementu Yagi antenu, taču tur vēl ir, kur piestrādāt, tāpēc to pagaidām nevaru pieskaitīt pie "lietotajām antenām".

Tūkstotis un viens QSL

Savu B kategorijas atļauju saņēmu 2025. gada martā, un ļoti labi atceros to saulaino dienu ar saviem pirmajiem QSO ar YL stacijām— tajā pašā dienā notika arī mans pirmais DX QSO ar Kazahstānu. Tobrīd man vēl ne tuvu nelikās, ka kādreiz varētu rasties vēlme iegūt A kategorijas atļauju, jo viss, ko es gribēju, bija vienkārši pamēģināt. Katrs QSO sagādāja patiesu prieku.

Sākumā strādāju tikai SSB režīmā, un divi līdz trīs QSO dienā pēc darba, izbraucot pie Daugavas, šķita ļoti labs rādītājs. Dažreiz nosēdēju visu vakaru līdz pat tumsai un tā arī nevienu neizsaucu — vienkārši klausījos.

Uz lodžijas biju uzstādījis pavisam īsu random wire antenu tikai klausīšanai. Trokšņu dēļ dzirdamība gan nebija pārāk laba, taču vismaz kaut kas.

Kādu dienu dzirdēju franču staciju, kas sauca CQ, un tīri joka pēc atbildēju. Mans pārsteigums bija liels, kad saņēmu diezgan pieņemamu signāla novērtējumu. Tajā brīdī sapratu, ka teorētiski pastāv iespēja "strādāt" arī no dzīvokļa.

Protams, to nedarīju pārāk bieži, taču pa retam atbildēju uz kādu CQ, ja tas bija pietiekami skaļš un likās, ka izplatība starp stacijām ļauj mēģināt. Katrā ziņā nekad nemēģināju izmisīgi saukt — pamēģināju vienu vai divas reizes, un, ja mani nedzirdēja, tad nedzirdēja.

Atgādināšu, ka izmantoju staciju ar maksimālo jaudu 20 W. Ar lielāku jaudu lodžijas antenu darbināt es neuzdrošinātos.

Digitālie režīmi

Kādu laiku vēlāk iegādājos Xiegu DE-19 adapteri digitālajiem režīmiem, kas ļāva pamēģināt strādāt FT8, FT4 un arī WSPR. Liels bija mans pārsteigums, redzot, cik tālu manu signālu var "sadzirdēt". Tālākie QSO no lodžijas ar dipolu bija ar Folklendu salām un Jaunzēlandi, bet WSPR signālu ar 5 W uztvēra pat Antarktīdā.

Kopumā digitālie režīmi man šķita diezgan bezpersoniski, taču, lai tiem piešķirtu kaut nelielu "dzīvību", QRZ.com apskatīju katras stacijas profilu, ar kuru nodibināju QSO. Tieši tur radās priekšstats, cik dažādos apstākļos strādā radioamatieri, cik atšķirīgas var būt stacijas un ka mana situācija, iespējams, nav nepilnība, bet gan iespēja. Iespēja būt pilnvērtīgam radioamatierim, kura mērķis nav uzbūvēt lielāko un efektīvāko antenu augstā tornī, bet gan panākt maksimālu rezultātu pie minimālām iespējām.

Digitālos režīmus mēģināju izmantot arī izbraukumos, strādājot ar divām dažādām Android lietotnēm, tomēr neviena no tām mani īsti neapmierināja. QSO nodibināt var, taču tas ir ļoti neparocīgi.

Kopumā digitālie režīmi ir lielisks rīks savu antenu novērtēšanai, jo daudzas stacijas visā pasaulē uztvertos signālus automātiski nosūta uz https://pskreporter.info/. Tāpēc ļoti iesaku arī pašam "ielikt ķeksīti" pie atļaujas nosūtīt šos datus — tas sniedz vērtīgu atgriezenisko saiti par to, kā un kur tavs signāls patiesībā nonāk.

Telegrāfs

Tā kā digitālie režīmi man šķita emocionāli nepievilcīgi, kā "stilīga" alternatīva parādījās doma apgūt telegrāfu. Tas ļautu nodibināt QSO daudz sliktākos apstākļos, vienlaikus saglabājot divu cilvēku dialogu (protams, pastāv arī iespēja, ka CW režīmā savā starpā "sarunājas" divi datori).

Kad pēc eksāmena nokārtošanas HAM WhatsApp grupā iepazīstināju ar sevi, minēju, ka manas intereses ir QRP un CW. Tas gan pieredzējušajiem amatieriem lika mazliet pasmīkņāt, norādot: labāk vispirms pamēģini QRO un SSB. Un viņiem bija taisnība.

Vai es varu teikt, ka šobrīd esmu telegrāfu apguvis par 100 %? Drīzāk nē. Vai es varu nodibināt sakarus telegrāfa režīmā? Noteikti jā — ar nosacījumu, ka pārraides ātrums ir man atbilstošs.

Jau pirms radioamatiera eksāmena biju sācis mācīties telegrāfa burtus, taču īstais pavērsiens un progress notika brīdī, kad Gunārs (YL2GD) uzņēmās iniciatīvu vadīt grupu nodarbības jaunajiem amatieriem. Vēlos pateikt īpašu paldies Gunāram par šīm nodarbībām vairāku mēnešu garumā.

Protams, ar darbu grupā vien nepietiek — ir nepieciešams arī daudz trenēties pašam. Tam ir pieejamas dažādas programmas un telefona lietotnes. Es izmantoju https://lcwo.net/, https://morsewalker.com/, Morse Runner datoram, kā arī https://morsecode.world/ klausīšanās treniņiem. Izmantoju arī dažas Android lietotnes, piemēram, Morse Mania un CW Studio.

Teikšu godīgi — tas nav viegli un prasa pacietību, taču noteikti ir tā vērts. Tā ir ļoti īpaša, autentiska radioamatierisma sajūta.

Sacensības

Nebiju plānojis piedalīties sacensībās. Tā vienkārši sanāca.

Tā bija silta, saulaina aprīļa pēdējā nedēļas nogale. Kā jau bieži sestdienās, agrā rītā aizbraucu uz Daugavmalu, lai uzstādītu antenu un piedalītos "apaļajā galdā". Pēc tam biju iecerējis vēl nedaudz pastrādāt un nodibināt kādus kontaktus.

Diemžēl piedzīvoju vilšanos — viss "ēters" bija pilns ar "CQ contest", bet es taču sacensībās nepiedalījos. Jau gatavojos doties mājās, kad kāds no pieredzējušajiem amatieriem teica:
"Nu kas tur liels — piedalies arī tu. Nekas īpašs nav vajadzīgs. Tikai jānosūta savs kārtas numurs un jāpieraksta otra dalībnieka kārtas numurs."

Tad nu atvēru blociņā jaunu lapu un "uzsāku dalību". Sen nebiju izjutis tādu azartu — meklējot stacijas, kas sauc, un to patieso prieku, kad izdevās nodibināt kontaktus ar valstīm un teritorijām, par kurām iepriekš pat nebiju dzirdējis. Tā pagāja mans pirmais CQ WPX Contest.

Es noteikti nekad nebūšu pats veiklākais un azartiskākais sacensību dalībnieks, taču arī tajā visā ir kaut kas ļoti aizraujošs. Tāpēc noteikti iesaku pamēģināt piedalīties vismaz lielajās sacensībās — CQ WPX pavasarī un CQ WW rudenī. Protams, nevajag ignorēt arī vietējās YL sacensības 4. maijā un 18. novembrī, kā arī Baltijas valstu sacensību aktivitātes.

Pat tad, ja piedalies tikai intereses pēc un necīnies par rezultātu, noteikti neaizmirsti iesniegt sacensību organizatoriem savu atskaiti - žurnālu (visbiežāk Cabrillo formātā:
https://www.arrl.org/cabrillo-format-tutorial).

Sacensībās ievērojami ērtāk ir izmantot tām paredzētu programmatūru — tā ne tikai atvieglo QSO reģistrēšanu, bet arī automātiski sagatavo Cabrillo faila eksportu.

Gribu piebilst, ka radioamatieru sacensības mēdz būt pārsteigumiem bagātas. Piemēram, talantīgs iesācējs vietējās sacensībās var "apspēlēt" pat pieredzējušus "bukus". Un varbūt tieši tev piemīt šis talants?

Cik daudz ir 1000?

Šo nodaļu gribu veltīt tām daudzajām stacijām visā pasaulē, kuras ar savām lieliskajām antenām spēja uztvert manu vājo signālu.

Es noteikti nebiju plānojis kārtot A kategorijas eksāmenu — noteikti ne tuvākajā laikā. Taču kaut kā radioamatieru salidojumā, šķiroties, YL3ND man teica: "Vajag iet uz A kategoriju." Tas teikums kaut kā nosēdās zemapziņā, un doma pamazām nelika mieru.

Pēdējais "trieciens" bija ziņa, ka YL3ARZ ir kļuvis par YL3RZ — ieguvis A kategorijas stacijas atļauju. Mēs taču reizē kārtojām eksāmenu uz B kategoriju! Tā taču nevar palikt.

Ja iepriekš apstiprinātus 1000 kontaktus biju plānojis savākt aptuveni trīs gadu laikā un tikai tad domāt, ko darīt tālāk, tad tagad parādījās kaut kāds dzinulis to izdarīt ātrāk.

Patiesībā plāns par trim gadiem bija diezgan saprātīgs — tas ļautu uzkrāt vairāk pieredzes un "nobriest" kā radioamatierim. Savukārt 1000 kontaktu savākšana salīdzinoši īsā laikā pati par sevi vēl neliecina par pieredzi — ja nu vienīgi par to, ka ar esošajiem līdzekļiem spēju to izdarīt.

Tehniski labos apstākļos tūkstoti QSO var savākt ļoti ātri. Veikls sacensību dalībnieks to var izdarīt pat vienās sacensībās. Jautājums, protams, ir — kad un cik no kontaktiem tiks apstiprināti?

Uz šiem maģiskajiem 1000 QSL, manuprāt, vajadzētu skatīties mazliet filozofiski. Ne tikai pārbaudīt LoTW, vai nepieciešamais skaits ir apstiprinājies, bet arī uzdot sev jautājumu: vai es esmu veicis 1000 pieredzes QSL? Tādus, par kuriem var teikt — ar šo QSL es pieliku pilienu savai pieredzei un zināšanām. Godīgi sakot, nezinu, cik FT8 QSL šādā kontekstā es būtu gatavs "apmainīt" pret vienu CW QSL.

Manos apstākļos reālākais un ātrākais veids, kā savākt 1000 apstiprinājumus, bija FT8. Arī tāpēc, ka FT8 QSO ļoti bieži tiek apstiprināti LoTW. Brīdī, kad pie šī jautājuma pieķēros nopietni, es to darīju gandrīz kā darbu.

Viena lieta, ko apzināti ievēroju — neveikt dubultos QSO ar tām pašām stacijām. Tas noteikti būtu slikts tonis. Ar laiku gan sāka parādīties problēma — liela daļa staciju jau rādījās kā "strādātas", un īsti vairs nebija, ko saukt. Tad pamainīju darbības laiku, un tas nedaudz atjaunoja staciju apriti.

Lielu uzlabojumu deva arī dipola uzstādīšana uz lodžijas — tas ļāva diezgan efektīvi "vākt ražu" burtiski no mājām. Arī dalība lielajās sacensībās deva ievērojamu pienesumu.

Ņemot vērā esošos apstākļus, deviņu mēnešu statistika neizskatījās pārāk slikti:

Kopā: 3039 QSO
Apstiprināti: 1644 QSL
Apstiprinātas valstis un teritorijas: 109 (CW — 39, SSB — 64, Digital — 92)
Kopā strādātas valstis un teritorijas: 133

Eksāmens

Gatavojoties eksāmenam, nekādu jaunu brīnumlīdzekli atklāt neizdevās — nolēmu vienkārši mācīties, izmantojot "klasisko mācīšanās metodi". Viens no noderīgākajiem resursiem bija Īrijas Radioamatieru līgas sagatavotā grāmata:
https://www.irts.ie/dnloads/IRTS_HAREC_Amateur_Station_Licence_Study_Guide.pdf

Daudz laika veltīju uzdevumu rēķināšanai un centos pēc iespējas iedziļināties tajās tēmās, kuras sākotnēji nesapratu. Izmantoju arī Anki kartīšu sistēmu jautājumiem, kurus vienkārši nepieciešams iegaumēt.

Aktīvi gatavoties sāku apmēram pusotru mēnesi pirms eksāmena, mācoties katru dienu.

Pats eksāmens jau šķita pazīstamāks nekā B kategorijas kārtošana — nebija tik liela satraukuma, kā arī bija skaidra apziņa, ka galvenais, ko varu zaudēt, ir par eksāmenu samaksātā nauda un, iespējams, nedaudz cieņas pazīstamu amatieru acīs.

Beigās viss bija labi, un Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā varēju pelnīti izdzert glāzi karstvīna.

Ko tālāk?

Šis ir jautājums, uz kuru īsti vēl neesmu noformulējis skaidru atbildi. Pēdējā laika intereses liecina, ka turpināšu būvēt antenas, kuras var viegli uzstādīt un nojaukt, kā arī tādas, kas strādā tur, kur parasti nekas nestrādā.

Manas metodes gan šobrīd ir drīzāk mākslinieciskas — būvējot prototipus, kļūdoties un mēģinot atkal. Varbūt vajadzētu vairāk pievērsties modelēšanai. Noteikti vēlos uzlabot savas elektronikas zināšanas, jo tas šobrīd ir diezgan liels kauna traips uz manas A kategorijas amatiera atļaujas izdrukas.

Kādu dienu noteikti iegādāšos arī labāku transīveri, taču to var salīdzināt ar glaunu Ferrari — tas, protams, izskatās iespaidīgi, bet ir bezjēdzīgs, ja nav ceļa, pa kuru braukt. Tāpat arī fantastisks transīveris bez labas antenas ir diezgan bezjēdzīgs.

Katrā ziņā šis ir manas pieredzes apraksts. Tā noteikti nav ideāli ierīkota stacija, un mana rīcība ne vienmēr ir bijusi 100 % pareiza. Taču ne velti ir teiciens: "Labākā stacija ir tā, kura tev ir."

73! de YL3QT

YL2FD piezīmes.

Minētie NOVICE un HAREC ir divas Latvijas radioamatieru kategorijas. NOVICE ir iesācēju kategorija – ( B kategorija), un HAREC ir - A kategorija, atbilstoši Latvijas MK 257 (23.05.2023) noteikumiem. B kategoriju radioamatieris iegūst nokārtojot eksāmenu, atbilstošu starptautiskajai ERC-32 programmai, un A kategoriju – atbilstošu HAREC starptautiskajai programmai. Sīkāk skat. nodaļā "LR HAM Likumi". Bez šī, daudzās valstīs pieņemtā kategoriju apzīmējuma, eksistē arī Amerikāņu trīs kategoriju dalījums – TECH, GENERAL un EXTRA. Amerikāņu sistēmai ir labi materiāli, lai sagatavotos eksāmeniem. B kategorijai pietiks ar TECH un GENERAL, savukārt A kategorijai atbilst GENERAL un EXTRA.

Kategorijas atšķiras ar amatieriem dotajām privilēģijām darboties ēterā. A kategorijai tiek dotas pilnīgi visas privilēģijas, atbilstoši augstākajam pasaules līmenim. Tomēr, lai iegūtu A kategoriju, ir kādu laiku jāpadarbojas B kategorijas līmenī. A kategorijas radioamatiera iemaņas bez reālas prakses iegūt nevar. Tiek dots laiks un iespēja šīs iemaņas apgūt. Netiešs pierādījums tam šobrīd ir - 1000 korespondentu apstiprināti radiosakari. Tos var iesniegt QSL kartiņu, eQSL vai LoTW veidā.

Šīs prakses (B kategorijas) laikā amatierim ir jāizveido sava radiostacija, antena, jāapgūst radiosakaru tehnoloģija – brīvi praksē jāprot lietot burtu kodēšana, Q-kods, un radioamatieru saīsinājumi. Jātrenējas tos lietot reālos radiosakaros. Tad vēl – jāsakārto sava "grāmatvedība" – radiosakaru reģistrācijas žurnāls (uz datora, vai tīklā), radiosakaru apstiprināšanas tehnoloģija. Īsi sakot – jāsaprot un jāpamēģina "kas ir kas". Ir jānostabilizējas kā radioamatierim, kam ir sava radiostacija, prasmes to darbināt un savs datortehnoloģiju komplekts, ar ko to darbināt.

Minēti ir vairāki kodi – Q-kods, radioamatieru saīsinājumi. Tie visi ir iegūstami internetā tabulu veidā un praktiski lietojot jāapgūst. Īpaši tas attiecās uz telegrāfa sakariem, kuri galvenokārt notiek ar kodu palīdzību.

Pamatoti jaunajiem B kategorijas radioamatieriem rodas jautājums:

Ar kādu frekvenci sākt pirmos soļus?

Agris Belasovs, YL2VW uz šo jautājumu izveidoja kompaktu atbildi:

Īsais ievadkurss īsviļņos, B kategorijai atļautajos diapazonos, kas varbūt palīdzēs izvēlēties uz ko fokusēties (sākot no zemākās frekvences un uz augšu).

1) 3.5 MHz dienas gaišajā laikā neko tālāku par Latviju un tuvējiem kaimiņiem praktiski nedzirdēsi, no saulrieta līdz saullēktam būs Eiropa, un iespējami arī DX (ārpus Eiropas) sakari pat ar 100W un vienkāršu InvV antenu, atkarībā no lokālās trokšņu situācijas (cik daudz pats dzirdēsi).

2) 7 MHz dienas gaišajā laikā dzirdēsi pārsvarā Eiropu, pamīšus arī citus kontinentus (īpaši ziemas sezonā, kad dienas īsas), no saulrieta līdz saullēktam būs gan Eiropa, gan ārpus Eiropas.

3) 21 MHz - izteikts dienas diapazons. Kad ir izplatīšanās, vieglāk sadzirdēt un nostrādāt (ar mazāku jaudu) DXus nekā zemo frekvenču diapazonos. Nakts laikā parasti tukšs, izņemot aktīvās Saules gadus.

4) 28 MHz - vēl izteiktāks dienas diapazons un DX izplatība labāka Saules maksimuma gados. Maijā/jūnijā novērojama Sporadic_E   izplatība, kad pa dienu regulāri labi dzirdama Eiropa, arī Saules aktivitātes cikla minimuma gados.

    https://en.wikipedia.org/wiki/Sporadic_E_propagation

5) 50 MHz - izplatīšanas ļoti epizodiska, pārsvarā maijā/jūnijā, kad var dzirdēt Eiropu un epizodiski arī ko tālāku (arī pateicoties Sporadic E izplatībai). Saules maksimuma gados ir labāk.21-50 MHz izplatība mēdz būt arī krēslas stundās, vasarās arī līdz pusnaktij gadās, ka kaut kas notiek. Pieaugot Saules aktivitātei, paliek labāk. 

Ja plāno, ka vairāk būsi aktīvs pa dienas gaišo laiku, tad fokusējies no 7/21/28 MHz. Ja plāno vairāk pavadīt laiku pie radio diennakts tumšajā laikā, tad 3.5-7 MHz.

50 MHz ir interesants diapazons, bet, manuprāt, iesākumā var izrādīties vilšanās, jo tur šobrīd lielāka dzīvība pārsvarā ir tikai maijā/jūnijā pa dienas gaišo/krēslas laiku.Par Saules aktivitāti saite latviski:

https://www.lral.lv/saules_aktivitate.htm 
Tur pats pēdējais grafiks skaidro, kas ir Saules aktivitātes 11 gadu cikli. Šobrīd ( 2026. gadā) esam cikla aktīvajā daļā, bet jau ik pa brīdim Saule sāk palikt neaktīvāka.

Angliski pēc atslēgvārdiem "hf propagation basics" var daudz ko sameklēt.

Iesaku sākt ar 3.5, 7 un 21 MHz (būs ko darīt, gan gaismā, gan tumsā).

3.5 MHz – varēsi pastrādāt FT-8, SSB un arī CW. Varēsi piedalīties Latvijas radioamatieru apaļajos galdos, diskusijās un sacensībās.

7 MHz ir visuniversālākais no B kategorijai atļautajiem diapazoniem no izplatīšanās viedokļa. Tomēr tur B kategorijai vēl nav ļauts strādāt SSB modulācijā.

21 MHz – atļauts darboties visās modulācijās un izdodas sasaukt arī tālākus DX.

Rezervē - 28 un 50 MHz, ko var apgūt pakāpeniski.

Visos diapazonos vajag piemērotas antenas. Var veidot uz katru diapazonu atsevišķu antenu (ja ir iespējams), vai uzstādīt vienu - vairākdiapazonu variantu,

****************************************************************************************

Gatavojoties eksāmenam un arī vēlāk - darbojoties praktiski, reiziēm kautkas būs jāaprēķina. Formulas pēc kurām to veikt ir apkopotas šajā pašā mājas lapā - nodaļā - Tehnika - Formulas, vai:

https://www.hamradio.lv/formulas/

 Tās var lejuplādēt drukāšanai pdf formātā:

Matīss Liepnieks, YL3RZ izveidoja skaistāku formulu lapu, bet tajā nav ietverts viss tas, kas pirmajā. Paldies viņam !  Šo versiju lejuplādēt var:

Lietojiet abas :)

P.S. Dokumentu Interneta hipersaitēm ir atspēkota to automātiska izsaukšana no šīs mājas lapas! Lietojiet Copy – Paste teholoģiju!  

Materiāls precizēts 2026. gada 1. februārī

Paldies lasītājiem par precizējumiem, komentāriem un aizrādījumiem.