
Kā kļūt par radioamatieri
Kā kļūt par radioamatieri
Sāksim ar pašu terminu – radioamatieris. Latviešu valodā tam nav īsas, viennozīmīgas un precīzas definīcijas, kas to veiksmīgi un pilnīgi raksturotu. Jēdziens ir ļoti plašs un daudzpusīgs. Kas terminā ir saprotams - ir tas, ka lietas grozās ap radio, un tās veic cilvēki, kuriem šī nodarbe nav peļņas avots.
No radio viedokļa ir daudz kur izvērsties – sākot ar elektronisku shēmu, aparatūras un dažādu palīg iekārtu konstruēšanu, konfigurēšanu un veidošanu, ciparu un datortehnikas pielietošanu, antenu būvēšanu un tā visa mērķtiecīgu izmantošanu. rakse pierāda – tie, kas sāk ar to nodarboties, tikai procesa gaitā apjauš šīs nodarbes plašumu.
Kas attiecas uz apzīmējumu – amatieris, tad tas ir neveikls apzīmējums cilvēkiem, kas ar to nodarbojās radio jomā. Vēsturiski, pēc pirmā pasaules kara, kad šī nozare ienāca Latvijā, 1924. gadā, Latvijas radio Abonentu likumā šo kategoriju nodēvēja par radio eksperimentātoriem. Gadu gaitā, iespaidojoties no dažādām valodām (vācu, krievu, angļu), šis termins mainījās, un šobrīd apritē ir "Radioamatieris". Bieži starp amatieriem ir radio speciālisti, kuriem savās darba vietās ir nozīmīgi profesionāli panākumi.
Radioamatieris visu laiku mācās, jo to prasa pati šīs nozares attīstība, tās progress un secīga iepazīšanās ar to.
Radio amatieris ne tikai būvē un pilnveido, bet arī bauda savus sasniegumus. Ja runa ir par radio aparātu, tad kādreiz to uzbūvēja, un pēc tam klausījās. Tagad tos nebūvē, bet vienkārši nopērk, un tāpat klausās. Starp citu radio var ne tikai klausīties, bet, to papildinot - var arī sazināties ar citu amatieri. Radioamatieri nodarbojas arī ar to. Ir īpaša klase – raidoši radioamatieri, kuriem latviešu valodā nav sava nosaukuma. Angliski tos sauc par HAM Radio.
Pasaulē ar raidīšanu nodarbojās vairāki miljoni cilvēku, Latvijā ap 400. Pēdējā laikā šī nodarbe paliek populāra, un gada laikā Latvijā raidošo amatieru skaits pieaug par aptuveni 40 jauniem amatieriem.
Šie jaunie amatieri ir apguvuši nepieciešamo zināšanu apjomu un veiksmīgi nokārtojuši eksāmenu, kas dod viņiem tiesības piedalīties starptautiskos amatieru sakaros.
Ar savu pieredzi, kā kļūt par raidošu radioamatieri, dalās Juris Keišs YL3QT, kurš secīgi apguva nepieciešamās iemaņas, teorētisko bāzi un nokārtoja divus eksāmenus. Šobrīd viņam ir augstākā – A kategorija un visas privilēģijas darboties amatieru diapazonos. Jura rakstīto tekstu saglabāju orģinālu, to nedaudz papildinot un koriģējot tur, kur tas šķita nepieciešams.
Kā kļūt par radioamatieri
Juris Keišs, YL3QT
Saturs:
- 1. Radio klausīšanās
- 2. No radio klausīšanās līdz pirmajiem QSO - gatavošanās pirmajam NOVICE eksāmenam
- 3. Radiostacijas iekārtošana, darbs ēterā, telegrāfa apgūšana,
- 4. Gatavošanās HAREC eksāmenam,
- 5. Interešu nostabilizēšanās, radiostacijas pilnveidošana, darbs ēterā
1. Radio klausīšanās
Ievada vietā
Ja, atbildot uz jautājumu: "Kāds ir tavs hobijs?", atskanētu atbilde: "Es klausos radio", jautātājam labākajā gadījumā tas varētu šķist dīvaini. Viņš sacītu: "Jā, jā, es arī klausos, bet parasti ceļā uz darbu mašīnā! Un vēl tas man skan fonā darba vietā - virtuvē". Tas ir tas, ar ko mēs parasti asociējam radio klausīšanos. Šobrīd visbiežāk mēs klausāmies FM (frekvences modulācijas) apraides stacijas VHF diapazonā - Latvijā - no 87,5 līdz 108 MHz.
Bet tā nav vienīgā vieta, kur klausīties apraides stacijas. Ja aparāts, ko klausāties, spēj uztvert ko vairāk, tad kur uzzināt šos diapazonus, kur vēl kaut ko var dzirdēt? Ir divi varianti - Nacionālais radio frekvenču plāns, https://likumi.lv/ta/id/338729-nacionalais-radiofrekvencu-plans, vai arī vienkāršais variants – uz jūsu radio skalas, kurš visticamāk uztver stacijas kādos diapazonos, būs atzīmētas svītriņas, kur tās meklēt. Dažādu valstu diapazoni var nedaudz atšķirties.
Latvijas apraides staciju saraksts atrodams: https://www.esakari.lv/lv/fm-apraides-staciju-saraksts
Vairums aparātu joprojām spēj uztvert arī AM modulācijas radio pārraides vidējos un īsajos viļņos. Latvijā gan šobrīd nedarbojas neviena vidējo un īso viļņu apraides stacija, bet paklausoties diapazonus, visticamāk vakaros un naktīs, iespējams uztvert citu valstu staciju radio programmas.
Protams, ne jau jūsu radio aparāta iespēju apraksts ir šī raksta mērķis. Tādēļ atgriežamies pie jautājuma par hobiju. Nevēlos šajā rakstā iedziļināties tehniskos jautājumos ne par radio uzbūvi, ne viļņu izplatīšanos, bet gan pavisam īsi, kāpēc un kā radio klausīšanās var kļūt gan par pastāvīgu vaļasprieku, gan kā pakāpiens nākamajam solim - kļūt par radioamatieri.
Saīsinājumu skaidrojumi
MHz – megaherci (frekvences mērvienība)
FM – Frequency Modulation (frekvences modulācija)
AM – Amplitude Modulation (amplitūdas modulācija)
SWL – Short Wave Listening (īsviļņu klausīšanās / radio
novērošana)
HF – High Frequency (īsviļņi)
VHF – Very High Frequency (ļoti augstas frekvences)
UHF – Ultra High Frequency (ultra augstas frekvences)
ISS – International Space Station (Starptautiskā kosmosa stacija)
SDR – Software Defined Radio (programmatūrā definēts radio)
CW – Continous wave (telegrāfa signāls)
SSB – Single side band (vienas sānu joslas modulācija)
LSB – Lower Side Band (apakšējā sānu josla)
USB – Upper Side Band (augšējā sānu josla)
QSL – Apstiprinājuma kartīte par sakaru vai uztveršanu
Kāpēc klausīties?
Radio klausīšanās var sniegt daudz vērtīgas informācijas gan par pašiem radio
uztvērējiem, antenām, radioviļņu izplatību, gan visbeidzot arī par valodām un ģeogrāfiju.
Tāpat ļoti vēlams sākt ar radio klausīšanos, ja ir interese nākotnē kļūt par
radioamatieri, jo tieši klausīšanās sniedz daudz vērtīgas informācijas par
radioamatieru procedūrām, "valodu", darbības veidiem, ētiku u.c., kas tālāk var
noderēt gan gatavojoties radioamatiera eksāmenam, gan vēlāk arī pašam uzsākt
"strādāt" ēterā.
Pat tad, ja nav plānos kļūt par
radioamatieri, radio ētera novērošāna (angļu valodā saīsināti SWL - Short Wave
Listening) var kļūt par pastāvīgu hobiju ar savām aktivitātēm, starptautisku
kopienu un pat sacensībām. Lai arī galvenais raksta mērķis ir ieskatīties tieši
īsviļņu (HF) klausīšanās pasaulē, nedauz
pieskārsimies arī VHF un UHF diapazoniem.
Ko klausīties?
Īsi sakot, klausīties var visu, ja vien šī informācija nav kriptēta. Dekriptēt
svešu adresātu ziņojumus ir tik pat liels noziegums kā lasīt svešas vēstules
vai nelegāli iekļūt informācijas sistēmās. Savukārt ierakstīt un pārpublicēt
drīkst tikai radioamatieru ziņojumus.
Daži konkrētāki piemēri:
Starptautiskās apraides radiostacijas (piem., BBC World Service, Radio
Romania International, China Radio International u.c.).
Lai arī mūsdienās daudz kur ir piejams internets, apraides radio stacijas ir dzirdamas visā pasaulē un
atkarībā no dažādiem apstākļiem iespējams dzirdēt stacijas, kas atrodas
tūkstošiem kilometru tālu no klausītāja. Iespējams, ne visas stacijas ir viegli
atpazīt, bet pēc valodas, frekvences un raidīšanas laika iespējams atrast, kāda
stacija pašlaik ir dzirdama.
Kā labi palīgi stacijas atpazīšanai var būt dažādi tiešsaistes rīki, piemēram, https://shortwavedb.org/
Dažas radio stacijas joprojām mēdz atbildēt uz uztveršanas ziņojumiem un apstiprinājuma (QSL) pieprasījumiem no radio novērotājiem. Šādu QSL kartiņu muzejs online atrodams lapā https://swlqslmuseum.com/ . Lai arī vairums kartiņu ir no pagājušā gadsimta beigu daļas, tomēr lapa kalpo kā pierādījums staciju eksistencei visos kontinentos un kā iedvesma mēģināt stacijas saklausīt.
Amatieru radiostacijas
Amatieru radio stacijas ir viens no vispopulārākajiem un vieglāk uztveramajiem signāliem, jo tās ir atrodamas dažādos frekvenču diapazonos, un līdz ar to - vienmēr var piemeklēt kādu staciju, kuru būs iespējams uztvert tieši jūsu apstākļos un ar jums pieejamo aparatūru.
Radio amatieri vienmēr pārraida savu izsaukuma signālu, līdz ar to diezgan viegli var noteikt stacijas atrašanās vietu. Lielākā radioamatieru izsaukumu signālu datu bāze un vienlaicīgi arī sociālais tīkls ir https://QRZ.com, kur, ievadot dzirdēto izsaukuma signālu, jūs varēsiet uzzināt ne vien stacijas atrašanās vietu, bet bieži vien arī papildus informāciju par stacijas aparatūru un pašu radioamatieri.
Lai sīki izstāstītu, kādas frekvences un
kādos apstākļos būtu jāklausās, būtu nepieciešams atsevišķs raksts, bet varbūt
pat tāds nav nepieciešams, lai nebojātu topošā klausītāja atklājuma
prieku, tāpēc nosaukšu tikai dažas
aktivitātes, kuras būtu vērts paklausīties.
Sestdienu rītos 9:00 pēc Latvijas laika 80m diapazonā - precīzāk 3.677 MHz
frekvencē, LSB modulācijā, var dzirdēt Latvijas radioamatieru "apaļo galdu".
Šajā laikā parasti sapulcējas vietējie radioamatieri, apmainās ar signālu
ziņojumiem un iepazīstina viens otru ar jaunumiem, saviem novērojumiem un citu
vērtīgu informāciju radioamatierisma jomā.
Tur pat, blakus frekvencēs, atrodami arī Lietuvas un Igaunijas amatieru "apaļie galdi". Tie gan notiek citā laikā, bet, regulāri paklausoties, šos laikus noteikti ir viegli atklāt.
Noteikti klausīšanās vērts ir arī
starptautiskas radioamatieru sacensības. Šajā gadījumā stacijas apmainās ar
īsiem signāla ziņojumiem un sacensību apmaiņas informāciju. Šādu sacensību
klausīšanās ir ne vien lieliska iespēja sadzirdēt daudzas tālas stacijas no
valstīm, par kuru esamību, iespējams pat nenojauti, bet dažreiz arī iespēja
pašam piedalīties, jo atsevišķi sacensību rīkotāji iekļauj arī SWL kategoriju.
Vienas no populārākajām noteikti ir WW
CQ (https://cqww.com/)
un CQ WPX (https://cqwpx.com/).
Tās noteikti būtu vērts paklausīties. Diemžēl SWL kategorijas tajās nav. Ja ir
vēlēšanās "iemēģināt ausi" sacensībās, viens no kalendāriem pieejams šeit: https://swlradio.eu/swl-contest-calendar/
Lai nebūtu jāmeklē "adata siena kaudzē", noteikti noderēs IARU joslu plāns mūsu
reģionam, kur atradīsi frekvences, kurās darbojas radioamatieri: https://www.iaru-r1.org/on-the-air/band-plans/
Starptautiskās kosmiskās stacijas un amatieru pavadoņi.
Šis varbūt ir nedaudz izaicinošāk, jo
jāveic lielāka sagatavošanās, bet nav nekas neiespējams. Atbilstoši sagatavojot
uztvērēju un antenas, iespējams klausīties amatieru kontaktus ar signālu
ziņojumiem vai pat nolasīt pavadoņu pārraidītos foto attēlus laika ziņu
prognozēšanai.
Par to, kā to izdarīt, iespējams atrast informāciju internetā.
Piemēram: https://amsat-uk.org/beginners/how-to-hear-the-iss/
Gaisa satiksme un pilotu sarunas.
Arī to ir iespējams dzirdēt ar AM uztvērēju, kurš spēj uztvert gaisa satiksmei piešķirtos frekvenču diapazonus (VHF). Parasti frekvences var uzzināt jums tuvākā lidlauka mājas lapā. RIX lidostas informācija atrodama: https://www.riga-airport.com/en/technical-information. Ja atrodaties tuvu lidostai, jūs iespējams varēsiet dzirdēt arī satiksmes dispečeru runāto. Ja atrodaties tālāk no lidostas, tad noteikti varēsiet uztvert vismaz to gaisa kuģu sarunas, kas tuvojas Rīgas lidostai, lai nosēstos. Lapā atrodamā informācija liecina, ka tuvošanās frekvence ir 129.925Mhz.
Bez sarunām iespējams uztvert arī lidmašīnu transponderu signālus, kas darbojas 1090 MHz frekvencē. Šajā gadījumā jums savu uztvērēju būs nepieciešams savienot ar datoru un vajadzēs uzinstalēt un nokonfigurēt programmu tādu kā dump1090 https://github.com/antirez/dump1090/blob/master/README.md
Līdzīgas programmas pieejamas arī Android, piemēram: https://play.google.com/store/apps/details?id=eu.ebctech.dump1090&hl=en
Vairāk informācijas noteikti pats varēsi
atrast internetā.
Līdzīgas sistēmas pieejamas arī jūras transportam.
Kā klausītes?
Šī noteikti ir viena no svarīgākajām nodaļām, lai saprastu ar ko sākt. Jo, protams, lai kaut ko dzirdētu, ir nepieciešama atbilstoša aparatūra - radio uztvērējs.
Dažas no stacijām jūs varēsiet saklausīt izmantojot pat jūsu auto vai mājas radio uztvērēju AM staciju diapazonā, bet tā ir tikai niecīga daļa no tā, ko patiesībā var dzirdēt. Pat ļoti ierobežota gan frekvenču diapazona, gan antenas dēļ. Tāpēc drīz pēc tam, kad visas šī radio dzirdamās stacijas būs atrastas, sapratīsi, ka tas nesakrīt ar to, kas minēts iepriekšējās nodaļās. Nav ne radio amatieru, ne īpaši tālu valstu staciju, pat ne pilotu sarunu.
Ir nepieciešams radio uztvērējs, kurš spēj
uztvert signālus atbilstošajos frekvenču diapazonos, kā arī demodulēt
pārraidīto signālu.
Pavisam īsi par iespējamajiem variantiem:
WEB SDR
Šis ir pats lētākais veids, kā nedaudz ieskatīties radio amatieru pasaulē, netērējot ne centa. Ja tev vēl nav sava uztvērēja, noteikti vari pamēģināt paklausīties, izmantojot publiski pieejamu radio uztvērēju internetā. Šādus uztvērējus parasti izveido radio amatieri vai amatieru klubi cilvēkiem, kuriem savā atrašanās vietā nav iespēja uzstādīt savas antenas vai arī apkārtējā vide ir tik "trokšņaina", ka vājākus signālus nav iespējams dzirdēt. WEB SDR var būt izveidoti dažādiem frekvenču diapazoniem, tāpēc tas var prasīt laiku, lai atrastu sev interesējošo diapazonu, kā arī uztvērēja atrašanās vietu. Man Latvijā ir zināmi divi WEB SDR: https://websdr.venta.lv:8901, https://websdr.virac.eu/. Igaunijā ar plašu frekvenču diapazonu pieejams https://websdr.dmr.ee/. Var pameklēt arī citus internetā vai sarakstā https://websdr.org/
WEB SDR ir labs veids, kā gūt ieskatu. Tomēr īsto klausīšanās "garšu" var iegūt vienīgi uzstādot savu aparatūru, veicot eksperimentus un uzlabojot gan antenas, gan arī savu zināšanu līmeni. Tāpēc turpinājumā par aparatūru, kura varētu būt tavas durvis uz radio klausīšanos.
Īsviļņu radio uztvērējs
Viens no ērtākajiem variantiem noteikti ir portatīvais radio uztvērējs. Pēc skata tas var atgādināt radio, kurš nopērkams elektronikas preču veikalā, tomēr ir vairākas nianses, kas jāņem vērā.
Pirmkārt, frekvenču diapazons - ir nepieciešams radio uztvērējs, kurš uztver jūs interesējošās frekvences. (Lai klausītos radioamatierus, noderīgi būtu no 1.8 līdz 30 MHz)
Otrkārt, modulācijas veidi - uztvērējam jāatbalsta modulācijas veidi,
kurus izmanto jūs interesējošā stacija. Svarīgi lai radio atbalsta vienas
sānjoslas modulāciju (SSB), starp kurām eksistē gan apakšējās (LSB), gan augšējās
(USB) sānjoslas. Šis ir populārākais radioamatieru balss pārraides modulācijas
veids. Šiem radio parasti ir arī AM modulācija, līdz ar to nebūs problēmu
uztvert arī apraides stacijas.
Tāpat noderīgi, ja pieejama ārējās antenas pieslēgvieta, jo ne visos gadījumos
pietiks ar iebūvēto antenu, vai ārējo teleskopisko.
Diemžēl tirgū šādu uztvērēju nav daudz,
tāpēc daži piemēri:
XHDATA D-808 - īpašības: FM (87.5-108
MHz), LW (Garie viļņi: 150-450 kHz), MW (Vidējie viļņi: 522-1620 kHz/520-1710
kHz), Īsviļņi (Shortwave: 1711-29999 kHz) un
Airband (VHF - aviācijas balss diapzons) (118-137 MHz). Ir gan FM gan
AM, gan SSB modulācijas, bez tam iespējams konfigurēt arī uztveršanas joslas platumu, līdz ar to komfortabli var
klausīties arī ziņojumus morzes kodā (CW).
Pats šādu iegādājos https://www.amazon.de/
Šo varam uzskatīt par lētu uztvērēju, bet iespējams iegādāties vēl lētākus,
kuru uztveršanas kvalitāte iespējams nebūs tik laba. Piemēram, ATS mini (uz šo
brīdi pieejama jau ceturtā versija V4) uz si4732 čipa bāzes. Atsauksmes par šo
aprātu ir dažādas no ļoti sliktām līdz pat slavas dziesmām. Katrā ziņā
galvenais šī aparāta pluss ir kompaktums un daudzu mūs interesējošo frekvenču
un modulāciju atbalsts. Iegādes brīdī gan nevajadzētu likt pārāk lielas cerības
uz "burvju antenām", kas nāk komplektācijās - tās visticamāk noderēs stiprāku
signālu uztveršanai. Pieejami arī daudzi citi uz šī paša vai līdzīga čipa bāzes
veidoti uztvērēji.
Pie dārgajiem portatīvajiem modeļiem gribētu minēt tādus kā Tecsun PL-990x, Sangean ATS909-X2 un noteikti Belka-DX un Belka DSP, par pēdējiem dzirdētas ļoti labas atsauksmes, diemžēl to iegāde varētu būt problemātiska gan pieejamības ziņā, gan arī ētisko apsvērumu ziņā.
Interneta veikalos, kā Amazon vai Alliexpress, noteikti varēs atrast vēl citus līdzīgus aparātus. Vispirms gan jāmēģina atrast atsauksmes par katru konkrēto ierīci un, protams, jāpārliecinās, vai tā atbalsta visas mums nepieciešamās funkcijas. Bez tam populārākajiem aparātiem tiek izgatavoti arī līdzīgi, bet zemākas kvalitātes kloni.
Tāpat noteikti vajadzētu jau pafantazēt par savu vēlmi turpmāk kļūt par radioamatieri un neiztērēt pārāk lielu budžetu ierīcei, kas paredzēta vienīgi uztveršanai. Varbūt pavisam drīz jau būs jāpērk transīveris, kas spēs gan uztvert, gan pārraidīt signālus.
Dažas saites ar uztvērēju apskatiem:
https://swling.com/blog/category/reviews/
https://www.blogordie.com/2023/08/battle-of-the-under-100-shortwave-radios/
https://www.blogordie.com/2025/02/top-ten-portable-shortwave-radios-for-2025/
Arī vēlāk, kad jau raidīsiet, šāda uztvērēja klātbūtne stacijā var lieki noderēt. Gan pārbaudot savas stacijas signālu, gan meklējot lokālos traucējumus.
SDR uztvērējs
Šis noteikti būs viens no elastīgākajiem
un interesantākajiem rīkiem, ja radio klausīšanās kļūst par hobiju.
SDR (Software Defined Radio) ir radio uztvērējs, kurš tikai digitalizē saņemto
signālu, bet frekvences izvēli un demodulāciju veic dators. Līdz ar to ir
gandrīz neierobežotas iespējas pielietojumā - sākot no apraides radio programmu
klausīšanos līdz pat dažādu radio signālu dekodēšanai. To visu iespējams
paveikt ar dažādu datorprogrammu palīdzību gan datorā, gan arī portatīvajās
iekārtās (piem., mobilajā tālrunī).
Lai arī SDR uztvērēja frekvenču diapazoni ir plaši, tomēr pirms iegādes vēlams
noskaidrot, kādu diapazonu ierīce tiešām spēj uztvert bez papildkonvertoru vai
īpašu programmatūras režīmu izmantošanas. Tāpat būtu vērts noskaidrot, vai
programma, kuru plānojat izmantot, atbalsta konkrēto iekārtu un, ja tiešā veidā
nē, tad, vai pieejami atsevišķi uzstādāmi draiveri.
Kādu SDR iegādāties?
Ir pieejami daudzi populāri risinājumi un neapstrīdami līderi šobrīd ir RTL-SDR, kas pieejami par samērā zemu cenu un tajā pat laikā to spējas un kvalitāte ir pieņemama. Lētākie maksā aptuveni 20 EUR, tomēr ieteiktu izvēlēties kādu no atzītiem ražotājiem, piemēram, RTL-SDR.COM vai NooElec.
Ja portatīvajam radio mans ieteikums bija
nepārcensties ar tēriņiem, tad SDR noteikti būs ar daudz plašāku pielietojumu,
tādēļ varbūt vērts paskatīties arī "dārgāka gala" ražotāju produktus, tādus kā
AirSpy https://airspy.com/
vai SDRPlay. Šiem radio ir daudz lielāka "izšķirtspēja" un uztvērēja kvalitāte,
kas ļauj uztvert gan vājākus signālus, gan no tiem iegūt vairāk detaļu, kas
balss pārraides gadījumā būs precīzākas skaņas atskaņojums, bet ciparu režīmā,
lielākas iespējas dekodēt arī vājākus signālus.
Šādu SDR pielietojums arī kā radioamatierim ir ļoti plašs, piemēram, lai
izveidotu savu WEB SDR vai arī kāda transīvera būves projektā, tāpēc labāka SDR
uztvērēja iegāde, manā skatījumā nav tāda izšķērdība, kā piemēram, dārga portatīvā
uztvērēja iegāde. Pats, kad biju aktīvs radio klausītājs, iegādājos Airspy HF+
Discovery un joprojām to izmantoju. Salīdzinot ar savu RTL-SDR, kuru izmantoju
augstākām frekvencēm, atšķirība ir milzīga.
Vairāk par SDR uztvērējiem var palasīt internetā, kā arī daudzos apskatos YouTube.
https://www.rtl-sdr.com/about-rtl-sdr/
Labs padoms – pirms iegādājaties kādu uztvērēju, pakonsultējaties ar kādu pieredzējušu radioamatieri.
Antenas
Varētu šķist, ka ar radio iegādi viss ir nokārtots, tomēr ir kas svarīgāks par pašu uztvērēju. Portatīvie radio jau ir aprīkoti gan ar iebūvētām antenām, gan ar teleskopiskajām antenām, tomēr tās ne vienmēr, un ne visos apstākļos, sniegs apmierinošu rezultātu. Pat vairāk, visticamāk rezultāts būs neapmierinošs. Laba antena var ļaut uztvert tālus signālus pat ar sliktāku uztvērēju, tajā pat laikā, izcils uztvērējs būs nederīgs bez labas antenas.
Uztveršanas gadījumā tehniskās prasības
pret antenu nav tik striktas, kā tās ir pārraidot, tomēr nepieciešams ievērot
pamata antenu būves principus, lai nodrošinātu kvalitatīvu signālu uztveršanu.
Tirgū ir pieejamas antenas, kas paredzētas tieši uztveršanai, tomēr daudz
interesantāk antenu ir būvēt pašam, līdz ar to iegūstot daudz vērtīgu iemaņu un
zināšanu, kas noderēs arī tad, ja kļūsi par radioamatieri. Pieejami arī dažādi
antenu būvēšanas komponenti tieši uztveršanas antenām, kas pārraidīšanai
nederēs - piemēram, uztveršanas antenai paredzēti UnUn(i) un BalUn(i). Pats, pirms kļuvu par
radioamatieri, savai antenai iegādājos Balun One Nine v2 - Small 9:1 (1:9) un
uzreiz novērtēju, kā izmainījās uztveršanas kvalitāte. Ir bijuši arī
neveiksmīgi pirkumi, piemēram, YouLoop Portable Passive Magnetic Loop Antenna
klons, kura uztveršanas efektivitāte bija ļoti zema, bet tas man lika saprast,
ka brīnumi nenotiek, ir jālasa par antenām, jāmācās un jābūvē, lai saprastu, kā
tās darbojas. Piemēram, kāpēc gan nemēģināt uzbūvēt Yagi, vai Moxon antenu, lai
klausītos?
Par antenām noteikti vajag izlasīt vismaz šos rakstus: https://www.hamradio.lv/antenas-prakse/
un https://www.hamradio.lv/antenas-teorija/
Bez šiem, noteikti internetā atradīsi daudzus citus.
Kur un kad klausīties?
Šī noteikti būs bēdīgākā nodaļa tiem, kas dzīvo pilsētu dzīvokļos. Radio
signālus ir jāklausās "klusumā". Šoreiz runa ir nevis par mūsu pierasto ar
ausīm uztveramo skaņu, bet gan radio viļņu klusumu. Diemžēl "betona džungļi" ne
vien slāpē radioviļņu izplatīšanos, bet arī ražo elektromagnētisko troksni
(smogu), kas neļauj uztvert mūs interesējošos signālus. Trokšņus rada daudz
ierīces - sākot ar mikroviļņu krāsni un beidzot ar parastu LED spuldzīti.
Vislabākā uztveršana būs tieši ārpus pilsētām, un tāpēc savos izbraucienos uz
mežu, vai pie jūras, noteikti vajag
paņem līdzi radio, lai novērtētu, cik ļoti skaidri var dzirdēt radioamatieru
sarunas, un varbūt tieši mežā Tu uztversi savu pirmo staciju no Austrālijas.
Vēl viena lieta, kas noteikti jāņem vērā, ir radioviļņu izplatīšanās īpašības saistībā ar diennakts, gadalaiku un saules aktivitātes cikliem. Pirmais svarīgais nosacījums – stacijas zemajās frekvencēs būs pārsvarā dzirdamas diennakts tumšajā laikā, savukārt, augstajās frekvencēs - pārsvarā diennakts gaišajā laikā. Protams arī šeit ir izņēmumi, tādi kā radioviļņu izplatīšanās tiešajā redzamībā, kuru diennakts laiks neietekmē, bet galvenais, kas jāzina, ka, ja naktī neko nevari dzirdēt 28Mhz frekvencē, tas nenozīmē, ka tavs radio ir salūzis, bet vienkārši tā dabā ir iekārtots.
Vairāk par radioviļņu izplatīšanos
noteikti ir jāpalasa vai jāpaskatās video.
Lielisks raksts, ko palasīt: https://www.hamradio.lv/izplatisanas/
Vai tas ir viss?
Noteikti nē. Šis ir tikai ļoti, ļoti
kompakts ievads, lai tevi ieinteresētu, bet nenogurdinātu ar lasīšanu. Tāpat
jau sanāca ļoti gari un ceru, ka izlasīji līdz šai vietai.
Ko iesākt tālāk? Noteikti klausīties,
būvēt, klausīties un eksperimentēt.
Piemēram, izlasīt to, kā amatieri izmanto dažādus darbības veidus un pamēģināt sakonfigurēt datoru, lai "paklausītos" arī kādu no ciparu veidiem (piem., FT8 savienojot savu uztvērēju ar datoru un programmu WSJTX vai vienkāršu Android aplikāciju FT8), vai izaicināt sevi un mēģināt apgūt Morzes kodu.
Lai tas viss izklausītos vēl nopietnāk, arī radio novērotājs (SWL) var iegūt savu unikālo izsaukuma signālu bez maksas, bez eksāmeniem, tikai ar vēlmi sākt klausīties radio. Lai to iegūtu, raksti e-pastu uz Latvijas Radio Amatieru Līgu - swl@lral.lv . Un tiekamies "gaisā"!
YL2FD papildinājums. Vispār radioamatieris ļoti daudz klausās. Tam tiek veltīts aptuveni 95% no laika ko viņš pavada pie stacijas. Caur klausīšanos radioamatieris, vispirms mācās sakaru tehnoloģiju, līdz sāk to pats pielietot. Klausoties tiek novērtēta aparatūras un antenu kvalitāte, kā arī ētera stāvoklis. Klausīšanās ir speciālas radioamatiera iemaņas, kas jātrenē un jāattīsta. Kā tādas īpašas varētu minēt – klusu signālu izdalīšana un nolasīšana spēcīgu signālu starpā, vai ētera trokšņu vidē, uzskaņošanās uz korespondenta stacijas signāla tā, lai to maksimāli labi varētu saprast un beigu beigās - telegrāfa signāla lasīšana. Un tās lielās antenas parasti tiek taisītas, lai labāk klausītos (un tikai 5% no laika, lai raidītu).
Par to mazo, pirmo, pārnēsājamo uztvērēju. Pirms iegādājaties – papētiet internetu, vai pakonsultējaties ar kādu amatieri. Tāds uztvērējs vēlāk būs noderīgs, kā instruments aparatūras pārbaudē, vai trokšņu avota noteikšanai. Tāpat, kad Jums mājās būs kāds nopietnāks aparāts, šis būs līdzi paņemamais – maziņais aparātiņš, kurā paklausīties ziņas un pie reizes arī amatieru ēteri.
2. No radio klausīšanās līdz pirmajam QSO
(Gatavošanās pirmajam NOVICE eksāmenam)
Ievads – itāļu tālbraucēji
Nav divu vienādu ceļu. Pat ejot pēc tām
pašām norādēm, ceļš būs unikāls. Tāpēc dalīšos ar savu individuālo pieredzi, kā
es no apraides radio klausīšanās nonācu līdz savam pirmajam QSO jau
radioamatiera lomā.
Katram ir sava motivācija, kāpēc tiek
pieņemts lēmums – "es gribu būt radioamatieris". Mans ceļš drīzāk ir
sagadīšanās virkne. Nav jau tā, ka nekad par to nebūtu interesējies. Atceros,
ka daudzus gadus atpakaļ atvēru kādu mājaslapu, kur bija aprakstītas prasības.
Pamanījis, ka jāzina Morzes kods un elektronikas pamati, lapu arī aizvēru.
Toreiz tas likās nesasniedzami.
Patiesībā es pat īsti nezināju, ko
radioamatieri dara, kā izskatās un kāda aparatūra tiek lietota. Drīzāk tas bija
kaut kāds bērnības nepiepildīts sapnis, kad dzirdēju, kā vectēvs klausās "Brīvo
Eiropu" un "Amerikas balsi" uz sava VEF Spīdola 230. Šad un tad dabūju brāzienu
par to, ka biju izkustinājis teleskopisko antenu viņam vien zināmajā pareizajā
leņķī vai nospiedis kādu diapazonu pārslēgšanas pogu. Ja vien toreiz man būtu
šī brīža zināšanas… Manu eksperimentu augstākie sasniegumi toreiz bija bundžu
un auklas telefons :).
Kādu vakaru sēdēju mašīnā pie Aizkraukles dzelzceļa stacijas un gaidīju vilcienu. Kad visas FM stacijas biju paklausījies, nolēmu nospiest pogu AM. Biju pārsteigts, ka dzirdu diezgan daudzas stacijas un dažas pat ļoti labi. Parasti tur neko īpašu dzirdēt nevarēja. Mazliet aizdomājos – kāpēc tā? Atgriežoties mājās, gandrīz nevienu no šīm stacijām vairs nedzirdēju.
Vēl pāris dienas vēlāk aizdomājos par to, kā varētu saņemt informāciju krīzes situācijā, ja nestrādātu internets, mobilais tālrunis un varbūt pat FM stacijas. Nonācu pie secinājuma, ka man nepieciešams radioaparāts. Pētīju dažādus modeļus veikalā, bet tad nejauši atcerējos, ka kaut kur plauktā stāv RTL-SDR. Nopirkts pasen ar domu pamēģināt dzirdēt CB (Citizen Band) stacijas. Neko īpašu saklausīt toreiz gan neizdevās – vien pāris reizes kaut ko aviācijas diapazonos, celtnieku sarunas būvlaukumā un veikala apsargu saziņu. Izmantoju tikai komplektācijā esošo, pavisam īso teleskopisko antenu.
Uzinstalēju SDR++, pieslēdzu SDR "puļķi" datoram, un izrādījās – tas joprojām strādā. Paklausījos FM stacijas. Mēģināju noregulēt uz vidējo un īso viļņu diapazoniem, bet neko nedzirdēju. Pēc tam nolēmu, ka varbūt tomēr izdodas sadzirdēt kravas auto vadītājus CB diapazonā. Dzirdēju, ka CB ir vajadzīga pagara antena. Nogriezu apmēram trīs metrus garu tērauda stiepli. Sākumā staipīju to pa istabu – klusums. Vakarā izkāru ārā uz lodžijas – joprojām nekas. Tā arī visu pametu.
Svētdienas pusdienlaikā nolēmu pamēģināt vēlreiz. Sāku no apmēram 26 MHz un pamazām "gāju uz augšu". Par lielu pārsteigumu SDR "ūdenskritumā" ieraudzīju aktivitāti – "O, beidzot esmu noķēris tālbraucējus!". Noregulēju uz aktīvo frekvenci un dzirdēju franču valodu. Laikam franču tālbraucējs. Interesanti. Vēl tālāk uz augšu atklāju citus "tālbraucējus", kas runāja itāļu valodā. Biju neizpratnē – kā pie mums Latvijā var būt tik daudz itāļu kravas auto vadītāju?
Nolēmu paklausīties "tālbraucējus" arī vakarā, bet neko nedzirdēju – skaidrs, problēma antenā. Mēģināju visādi, bet nekā – radio "nedarbojās". Nākamajās brīvdienās "tālbraucēji" atkal bija dzirdami ēterā. Tad man radās aizdomas, un es interneta meklētājā ierakstīju pirmo pareizo jautājumu – "Vai radioviļņu izplatībai ir kāda saistība ar diennakts laiku?" Atbildi noteikti nojaut.
Pamazām sāku pētīt sīkāk, kas ir šie "tālbraucēji" CB diapazonā un arī nedaudz ārpus tā. Uzzināju par puslegālo grupu AT (Alpha Tango), kas darbojas dažādās valstīs. Es pārsvarā dzirdēju franču un itāļu radio lietotājus. Kāpēc puslegāli – teorētiski CB diapazonā var darboties jebkura persona, tomēr jāņem vērā noteikumi, kas nosaka, kādas stacijas, kādā diapazonā un ar kādu jaudu drīkst tikt lietotas. AT gadījumā šie noteikumi bieži tika pārkāpti.
Vēl nedaudz augstāk atklāju radioamatierus 10 m diapazonā, un tad sapratu, ka USB pogai SDR++ programmā nav nekāda sakara ar datora USB (Universal Serial Bus), bet tas ir modulācijas veids.
Drīz vien iemācījos ne vien atšķirt radioamatieru izsaukumu signālus no visiem citiem, bet arī pēc prefiksa noteikt, no kādas valsts ir radioamatieris. Sākumā priecājos par Itālijas un Spānijas signāliem, bet vēlāk pievienojās arvien tālākas zemes.
Pēc laika radās pārliecība, ka nepieciešams radioaparāts, kurš spētu uztvert arī citus īsviļņu diapazonus, kuros darbojas amatieri. Iegādājos savu XHDATA D-808.
Pamazām interese pieauga – pat izveidoju savu pierakstu žurnālu, kur atzīmēju, kādas stacijas un kad esmu dzirdējis.
Tā kā dzīvoju pilsētas dzīvoklī, manas dzirdēšanas iespējas bija ierobežotas, īpaši jau zemākajās frekvencēs. Lai dzirdētu YL apaļo galdu, ņēmu savu radio un gāju uz Daugavmalu. Bija ziema un auksts, tomēr gribējās dzirdēt visu, ko runā "īstie" amatieri. Varētu jau klausīties WEB SDR, bet tas nav tas :).
Eksperimentēju ar dažādām antenām ar mērķi panākt, lai varu klausīties arī dzīvoklī. Sekmes bija dažādas – bija lietas, kas izdevās, un lietas, kas nē. Savienoju datoru ar radio, lai varētu "klausīties" digitālos režīmus, un drīz sapratu, ka pie manis atceļo radioviļņi no daudz tālākām vietām, nekā varētu domāt.
YouTube skatījos, kā strādā amatieri, un, lai arī klausīšanās šķita interesanta, kaut kur dziļi sirdī gribējās kļūt par vienu no tiem, kas ēterā raida CQ POTA.
Līdz beidzot kādu dienu atvēru https://www.esakari.lv/lv/pakalpojumi/komercpakalpojumi/radioamatieru-seminars un nolēmu pieteikties semināram, lai vienreiz noskaidrotu, kas ir radioamatieri un varbūt par tādu kļūt nav nemaz tik nereāli. Drīz saņēmu atbildi, ka tiklīdz būs zināms tuvākā semināra datums, man par to paziņos.
Gatavošanās
Lai arī vēl nebiju nolēmis kārtot eksāmenu un turpināt ceļu uz pirmo raidīšanas atļauju, sāku gatavoties.
Sākumā iepazinos ar visu informāciju, kas pieejama vietnē https://www.esakari.lv/lv/radioamatieru-eksamens. Apskatīju eksāmena piemērus. Uz dažiem jautājumiem šķita, ka zināju atbildes, jo tās bija saistītas ar to, ko biju iepriekš dzirdējis radioamatieru komunikācijā, bet vairums tomēr vēl prasīja darbu.
Tālāk atvēru "Iesācēju radioamatieru
eksāmena programmu"
https://www.esakari.lv/sites/default/files/2024-07/Radioamatieru_iesaceju_programma_aplieciba_ERC32.pdf
Programmas punktus iekopēju atsevišķā dokumentā un pamazām mēģināju meklēt informāciju par katru no tiem. Izveidoju mapi ar nosaukumu "Gatavošanās" un tur kopēju visu, kas šķita noderīgs. Informāciju meklēju gan Latvijas interneta lapās, gan arī dažādos ārzemju avotos.
Daudz klausījos un skatījos dažādus video Youtube. Konkrētus nesaukšu, bet šādas tādas nianses uzzināju arī tur. Vienīgi jāņēm vērā tas, ka redzamā materiāla kvalitāte ir jānovērtē kritiski, jo pastāv dažādi autori un dažādas kvalitātes materiāli, kas ne vienmēr pauž tehniski vai juridiski pareizo viedokli.
Trafiks
Kā viens no vērtīgākajiem avotiem tajā
bija grāmata: Jurijs Baltins (YL2DX). Radioamatierisms un amatieru
radiosakaru prakse jautājumos un atbildēs. Rīga: Valsts akciju sabiedrība
"Elektroniskie sakari", 2019. Tā joprojām ir pieejama lejupielādei:
https://www.esakari.lv/sites/default/files/Radioamatieri/Radioamatierisms_2019.pdf
Grāmatu pārlasīju vairākas reizes un ar lielu interesi. Tā sniedz atbildes uz lielu daļu ar radioamatieru darbu saistīto eksāmena jautājumu. Tāpat noteikti vajag iepazīties arī ar citiem pieejamajiem materiāliem, piemēram, tiem, kas atrodami vietnē https://www.hamradio.lv/.
Šī ir sadaļa, kas lielā mērā apgūstama arī praktiskā ceļā, klausoties un analizējot notiekošo ēterā.
Drošības tehnika
Drošības tehnikas palīgmateriāls, kas
atrodams vietnē
https://www.esakari.lv/lv/radioamatieru-eksamens#section477-2,
bija pilnīgi pietiekams, lai sagatavotos drošības tehnikas sadaļai. Protams, ir
vērtīgi noskaidrot, kā tieši būtu jānodrošina zibensaizsardzība antenu mastiem
vai kā izskatās dielektriskās kalošas, taču tas vairāk ir paša zināšanai.
Eksāmena programmas apguvei pilnīgi pietika ar šo saturu.
Izņēmums bija viens jautājums – kā pārbaudīt, vai dielektriskie cimdi ir bojāti. Man joprojām ir pārliecība, ka tajos vajag ieliet ūdeni, lai pārbaudītu, vai nav sūce. (Nepareiza atbilde 🙂)
Grūtākā daļa bija atcerēties vadu šķērsgriezumu laukumus dažādiem pielietojumiem, kā arī citus izmērus, kas jāņem vērā, veidojot drošu radiostaciju. Mani gan mazliet mulsina tas, kādēļ šie skaitļi jāiemācās no galvas, jo, visticamāk, konkrētajā situācijā es nepaļaušos uz savu atmiņu, bet pārliecināšos dokumentācijā.
Galvenais un svarīgākais, kas jāzina par drošības tehniku, ir nemēģināt uz savas ādas noskaidrot, kāpēc šie noteikumi ir tieši šādi, vai vēl ļaunāk – kļūt par cilvēku, kura dēļ drošības tehnikas noteikumos tiek iekļauts jauns punkts.
Juridiskie jautājumi
Likumdošana ir likumdošana, tā vienkārši jāizlasa un jāievēro. Atbilstošie Ministru kabineta noteikumi radioamatieriem - "Radioamatieru eksaminācijas apliecību un radioamatieru radiostacijas atļauju saņemšanas kārtība, kā arī radioamatieru radiostaciju lietošanas kārtība" https://likumi.lv/ta/id/342127-radioamatieru-eksaminacijas-apliecibu-un-radioamatieru-radiostacijas-atlauju-sanemsanas-kartiba-ka-ari-radioamatieru-radiostaciju
Teksts nav pārāk garš un nav arī nekas neloģisks, vai samudžināts.
Vēl vēlams palasīt arī materiālu, kas palīdzēs nedaudz labāk saprast likuma kontekstu un arī dažus izmantotos terminus - piemēram, ko tieši nozīmē MGM vai EIRP https://www.hamradio.lv/lr-ham-likumi/
Radiotehnika
Visgrūtāk man gāja ar tehnisko saturu, jo pēc savas pirmās izglītības esmu Mākslas pedagogs un galvenais, ko varēju adekvāti novērtēt ir to, vai marķējuma krāsas uz rezistora ir saskanīgas. Labi, varbūt mazliet pārspīlēju. Kad daudzus gadus vēlāk "Vidzemes augstskolā" mācījos informācijas tehnoloģijas, bija arī neliels ievads elektronikā, bet diemžēl ne pārāk pamatīgs un arī es neieguldīju pietiekamas pūles, lai šīs zināšanas nostabilizētos.
Tāpēc lielu daļu nācās mācīties no sākuma. Kauns atzīt, bet tai skaitā,
pielietot Oma likumu.
Ar tehniskās daļas atbilžu meklēšanu gāja visgrūtāk, tikai vēlāk atradu
materiālu, kur viss ir ir apkopots kompaktā grāmatā - IRTS. HAREC Amateur Radio
Station Licence: Study Guide. 4. izdevums. To var lejuplādēt bez maksas.
https://www.irts.ie/dnloads/IRTS_HAREC_Amateur_Station_Licence_Study_Guide.pdf
Vēl viens materiāls, kas tikai divās lapās izklāsta praktiski visas
nepieciešamās formulas ir https://www.hamradio.lv/formulas/
Tāpat mēģināju rēķināt eksāmenu jautājumu
piemēros atrodamos uzdevumus.
Viens no maniem mīļākajiem rīkiem rezultātu pārbaudei un eksperimentēšanai ar
vērtībām bija shēmu simulators - https://www.falstad.com/circuit/
Citas iespējas
Aptuveni tajā pašā laikā Latvijas
Radioamatieru līga rīkoja sagatavošanās kursus topošajiem amatieriem. Vērtējot
absolventu pārliecību eksāmenā, šķiet, ka šādi kursi ir ļoti noderīgi. Tādēļ,
ja ir vēlēšanās kļūt par amatieri, noteikti ir vērts pieteikties vietnē
https://gribubut.radioamatieris.lv/,
vai arī piesekot organizācijas Facebook kontam:
https://www.facebook.com/people/Latvijas-Radioamatieru-L%C4%ABga/61567370867349/
Ja kursu grupa tiek organizēta, rekomendēju pieteikties, kaut vai tādēļ, ka tā ir liekiska iespēja uzdot neskaidros jautājumus, kā arī iepazīt cilvēkus ar līdzīgām interesēm.
Seminārs
Gada sākumā saņēmu ziņu, ka 25. februārī SIA "Elektroniskie sakari" rīko radioamatieru semināru. Uz semināru gāju ar domu beidzot ieraudzīt īstu radioamatieri un noskaidrot, cik tālu vēl esmu no savas iespējas iegūt NOVICE apliecību.
Stāstījums bija pavisam īss, bet lielākā daļa semināra laika tika veltīta gatavošanās eksāmenam un atbilžu saņemšanai uz neskaidrajiem jautājumiem. Eksāmena izmēģinājumā rezultāti bija diezgan pieņemami, tādēļ izmantoju pēdējā brīža iespēju pieteikties uz eksāmenu.
Eksāmens
Lai arī seminārs radīja pārliecību, ka eksāmenu nokārtošu, tomēr nedēļu pavadīju, cītīgi mācoties visas tēmas.
Eksāmena dienā biju pārsteigts, ka tomēr uz radioamatieru eksāmenu ieradušies daudzi pretendenti — noteikti bija vairāk nekā desmit, jo man bija iespēja kārtot eksāmenu tikai otrajā kārtā, kad pirmās grupas dalībnieki jau bija pabeiguši.
Kad sāku pildīt testu, viss tomēr negāja tik gludi kā izmēģinājumā. Parādījās satraukums un mulsums pie lietām, kuras, šķiet, zināju tīri labi. Tomēr eksāmens tika veiksmīgi nokārtots, es norezervēju sev izsaukuma signālu YL3AQT un pievienojos Latvijas HAM WhatsApp grupai.
Ilgi nespēju noticēt, ka tas tiešām ir noticis, un savu pirmo staciju pasūtīju tikai tad, kad saņēmu eksaminācijas apliecību un raidīšanas atļauju.
Pirmais QSO
Pēc eksāmena pienāca atbildīgais brīdis – nekļūdīties ar transīvera iegādi.
Droši vien pareizi šādos brīžos ir pakonsultēties ar kādu pieredzējušu amatieri, īpaši, ja paredzēts iegādāties kādu dārgāku iekārtu. Tāpat noteikti ir vērts pakonsultēties, pērkot lietotu iekārtu. Es biju nolēmis visu šo ignorēt un lēmumu pieņemt patstāvīgi.
Tā kā dzīvoju dzīvoklī un skaidri apzinājos to, ka nopietna darbošanās tur nebūs iespējama, biju izplānojis, ka strādāšu pārsvarā izbraukumā. Līdz ar to man krietni samazinājās transīveru izvēles diapazons.
Četras galvenās prasības:
- vismaz galvenie B kategorijai atļautie diapazoni;
- neliels svars (līdz 2 kg) un pēc iespējas mazāki izmēri;
- neliels enerģijas patēriņš, lai varētu darbināt ar akumulatoru;
- lai nav pārāk dārgs, jo regulāra iekārtas pārvietošana tomēr ir risks.
Diezgan drīz no saraksta izsvītroju izteiktas QRP stacijas, jo 5 W tomēr likās par maz, piemēram, Xiegu X6100/X6200 un G106. Savukārt Icom IC-705, Lab599 TX-500 vai Elecraft KX modeļus vispār sarakstā neiekļāvu arī augstās cenas dēļ.
Palika divi kandidāti:
- Yaesu FT-891
- Xiegu G90
Yaesu FT-891
Par – 100 W radio,
respektabls zīmols, labas atsauksmes par audio kvalitāti, neoficiāls POTA/SOTA
līderis.
Pret – nav iebūvēts ATU (jāpērk atsevišķi), salīdzinoši liels patēriņš
(~2 A klausīšanās režīmā), sarežģīta izvēļņu sistēma, nav "ūdenskrituma".
Xiegu G90
Par – iebūvēts lielisks
ATU, kaut arī neliels, bet ir "ūdenskritums", salīdzinoši mazs patēriņš (~0,6 A
klausīšanās režīmā), samērā labas atsauksmes, iebūvēts SWR skeneris (ar tā
lietošanu gan neieteiktu aizrauties, jo tas skenē ar diezgan lielu jaudu un arī
ārpus amatieru diapazoniem).
Pret – "tikai" 20 W (pēdiņās, jo patiesībā šie 20 W nemaz nav tik liela
starpība salīdzinājumā ar 100 W), mazas podziņas un maziņš VFO enkoderis,
dažādas atsauksmes par kvalitāti.
Un uzvarētājs ir… es nopirku Xiegu G90, ko neesmu nožēlojis līdz pat šodienai.
Otra būtiskā sastāvdaļa ir baterija – iegādājos LiFePO₄ 7 Ah akumulatoru, kas ir viegls un kompakts, un ar Xiegu nelielo patēriņu varēju strādāt gandrīz visu dienu.
Trešā būtiskā lieta – antena. Par antenām biju tikai dzirdējis un mācījies eksāmenā. Aptuveni nojautu, ar ko var kaut ko uztvert un kā uzbūvēt kaut ko, kas varētu arī raidīt, bet baidījos kļūdīties. Tik daudz kas var noiet greizi, tāpēc gribējās kaut ko, kas strādā uzreiz.
Iegādājos Wimo EFHW saīsināto vairāku diapazonu antenu, kuras apraksts apsolīja visus mani interesējošos diapazonus no 10 m līdz 80 m. Ar šī brīža zināšanām šādu antenu droši vien neizvēlētos, kaut gan uzstādīšanas vienkāršības un daudzu diapazonu dēļ, apsverams variants.
Vēl iegādājos antenas ekvivalentu (dummy load), lai varētu apgūt radio darbību bez riska radīt būtiskus traucējumus. Uzskatu, ka šis bija ļoti vērtīgs pirkums, un tādu noteikti vajag iegādāties, pērkot pirmo transīveri.
Kad viss bija sagādāts, beidzot pienāca tā svētdiena, kad bija laiks izmēģināt. Aizbraucu pie vecākiem, kur arī izvērsu savu jauno antenu. Uzliku to cik vien augstu tobrīd spēju – augstākajā galā apmēram 7 m, zemākajā ap 4 m. Fīderi pie antenas ieejas satinu vairākās cilpās, ar domu mazliet ierobežot kopējā režīma strāvu nonākšanu transīverī. Nezinu, vai tas palīdzēja vai tikai radīja mānīgu sajūtu, ka būs labāk, bet katrā ziņā izskatījās "nopietni" un pēc īstas antenas.
Nedaudz piņķerīgi bija uzskaņot 3,677 MHz, jo saīsinātajam galam pēc spoles ir ļoti šaurs diapazons, tāpēc nācās pastrādāt, līdz rezonanse bija vairāk vai mazāk tuvu vēlamajam.
Pamēģināju pasaukt CQ, un, lai arī klusu, sadzirdēju pats sevi WebSDR. Saviļņots uzrakstīju Valtam YL3OI. Viņš tikai domīgi pateica: "Nu labi, labi, bet pamēģini 13:00 uz 3,677 MHz." Es arī pamēģināju, un man par brīnumu atsaucās vispirms YL3OI, tad YL2SM, YL2BJ, YL3DQ un citi. Steigā un satraukumā aizmirsu pierakstīt signāla novērtējumu.
Biju pārsteigts un laimīgs !!!
Pie dotā materiāla darbs vēl turpinās un drīzumā būs arī nākošās - paredzētās nodaļas.
P.S. Dokumentu Interneta hipersaites ir atspēkotas! Lietojiet Copy – Paste teholoģiju!
Materiāls precizēts 2025. gada 24. decembrī
Paldies lasītājiem par precizējumiem, komentāriem un aizrādījumiem.