Latvijas Radio 100

Šogad, 2025. gada 1. novembrī, paliek 100 gadi, kā ēterā skan Latvijas Radio. Nodaļā "Radioviļņi Latvijā" jau rakstīju, kā šis process sākās. Te – neliels vēstures faktu apkopojums.

1919. gadā Latvijas Satversmes Sapulce izveido Satiksmes ministriju

1920. gada 2. janvārī Satiksmes ministrija izveido Pasta un Telegrāfa Virspārvaldi (PTV)

1921. gada15. septembrī PTV izveido Radio daļu ar 4 nodaļām

1923. gadā Radio daļas speciālisti, uz sava entuziasma bāzes, sāk 15 minūšu garas, eksperimentālās, pārraides no PTV sakaru raidītāja Rīgā, Kuģu ielā. Pārraides dod iespēju apjaust, kas nepieciešams Radio studijas izveidošanai un klausītājiem pārbaudīt un noskaņot savus uztvērējus.

1924. gada 28. martā notiek Saeimas finanšu komisijas sēde, kura piekrīt izdalīt 140 000 latus Latvijas Radio veidošanai.

1924. gada oktobris – starptautiska konkursa rezultātā līgumu par Latvijas radio stacijas izveidošanu noslēdz ar franču uzņēmumu "Societe Francaise Radioelektronique".

1925. gada aprīlī no Francijas tiek atvestas jaunās radiostacijas antenas mastu detaļas un raidītājs. Augustā un septembrī to visu samontē tagadējā Radio ielā un Aspazijas bulvārī. Top divi 45 metrus augsti antenas masti. Augšā tiem, katram, piemontēts horizontāls stienis, starp kuriem uzvilkts antenas vads. Raidītājs un studija iekārtoti Aspazijas bulvāra ēkas 3. stāvā. Raidītāja jauda 2 kW.

1925. gada 1. novembris – Latvijas Radio pirmā pārraide ar Satiksmes ministra Jāņa Pauļuka uzrunu un Dž. Pučīnī operas "Madame Butterfly" koncerta translācija no Latvijas Nacionālās Operas.

Par godu Latvijas Radio simtgadei programma "Latvijas Radio 1" 2025. gadā veido raidījumu sēriju "Rada un raida jau 100 gadus"

Arī es tiku uzaicināts uz vienu no pārraidēm, kuras tēma bijā – kā radioklausītāji paši tai laikā būvēja radio aparātus. Laiks, kad raidījums skanēja ēterā, sakrita ar citu radioamatieriem nozīmīgu pasākumu – Starptautiskās amatieru organizācijas IARU 100 gadu dibināšanas atzīmēšanu pasaulē ( IARU dibināta 1925. gada 18. aprīlī), un sižetā ietvēra arī tēmu par to.

Raidījums ēterā skanēja 13. aprīlī un tas noklausāms LR1 arhīvā:

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/rada-un-raida-jau-100-gadus/radio-pirms-latvijas-radio-jeb-radioamatieru-kustiba-senak-un-ta.a205623/

Arī RadioPolska augusta beigās, savā mājas lapā, ielikuši pārsteidzoši sīku Latvijas Radio vēsturisku aprakstu, no pirmsākumiem, līdz pat mūsdienām:

https://radiopolska.pl/radioturystyka/stulecie-radia-w-rydze--podroz-historycznoturystyczna

Un te lejuplādējams datortulkojums latviešu valodā (teksts speciāli nav uzlabots, lai saglabātu teksta autentitāti un poļu valodas izteiksmi :) )

Tuvojoties gadadienai Latvijas radioamatieri gatavojas darboties ēterā ar speciālu izsaukuma signālu YL100LR - Latvija, 100 gadi,  Latvijas Radio.           

Te informatīvais paziņojums (tiks vēl precizēts):

***************************

Latvijas radioamatieru veltījums Latvijas Radio simtgadei – YL100LR (29.10.2025 – 05.11.2025)

1925. gada 1. novembrī savu darbu sāka pirmā radio apraides stacija Latvijā - "Rīgas Radiofons".

No valsts budžeta izdalītajiem līdzekļiem Rīgas centrā esošā ēkā, vairākās istabās, tika uzbūvēta studija, raidītāja telpa, un ēkas ārpusē - divi 45 metrus augsti antenas torņi. Tiesības būvēt ieguva franču uzņēmums Societe Francaise Radioelektrique, kurš iekārtu un antenas mastus, ar kuģi no Francijas piegādāja aprīļa mēnesī. Vasara aizgāja montāžas darbos, līdz beidzot 1. novembrī raidītājs oficiāli atsāka savu darbu. Pirmā pārraide ilga aptuveni 2 stundas, un sastāvēja no Satiksmes ministra j. Pauļuka uzrunas un DŽ. Pučini operas "Madame Butterfly" translācijas no 200 metrus attālā Operas teātra. Ar to arī sākās radioēra Latvijā. Pēc dažām aplēsēm "Rīgas Radiofons" bija sešpadsmitā radio apraides stacija, kas sāka darbu Eiropā.

Stacijas pirmie tehniskie parametri bija – raidītājs 2 kW, antena – horizontāla, 45 metrus no zemes, raidīja 480.3 metru frekvencē. Vēlāk daudz kas tika mainīts, paplašināts un uzlabots. Nākošo - 15 kW raidītāju izgatavoja jau tepat – Rīgas rūpnīcā VEF.

Interese par radio Latvijā sākās dažus gadus pirms Latvijas Radiofona atklāšanas. Tika izveidota radioabonentu sistēma un likumdošana. Gadu iepriekš, tika nodibināta Latvijas radio biedrība (LRB), kas palīdzēja izveidot Radio abonentu likumu, un tajā izveidoja atsevišķu radioklausītāju kategoriju – radio-eksperimentatori, no kuriem vēlāk Latvijā izveidojās pirmie radioamatieri.

Radioamatierisma gars vijās cauri Latvijas Radio darbībā visus šos gadus. Pats budžeta līdzekļu iegūšanas process neiztika bez amatieriskas pieejas. Valdības sēdes laikā netālajā jūras sakaru stacijā, amplitūdas modulācijā, tika noorganizēta "avīzes ziņu lasīšana" un valdības sēdes telpā tika ienests pašbūvēts radiouztvērējs ar diviem pāriem austiņu, lai pārliecinātu sēdes dalībniekus par radio lietderību. Vēlāk, kad jau radio raidītājs darbojās, kādu brīdi notika radio pārraides radio amatieriem, kurās mācīja Morzes kodu un deva praktiskus padomus radio aparatūras būvēšanā. Radiofona stacijas priekšnieks Dr. R. Valters 1926. gadā no raidstacijas rezerves raidītāja veica amatieru sakarus ar izsaukuma signālu KCZ1.

Dažus gadus pēc Rīgas Radiofona atklāšanas Latvijā tika izveidots radiosignāla retranslēšanas tīkls ar trim jaunām raidošām stacijām - Liepājā, Madonā un Kuldīgā.

Pēc otrā pasaules kara Latvijā tika izveidots jauns raidītāju tīkls, par galveno joprojām atstājot Latvijas Radio Rīgas raidītāju un studiju – gan pārveidotu, un jau citā vietā.

Kungs, kurš Saeimas sēdē ienesa radio uztvērēju un noorganizēja radio pārraidi, bija inženieris Jānis Linters (1879 - 1963). Viņš ir daudz paveicis Latvijas radio un sakaru nozares izveidošanā un attīstībā. Viņa vārdā - 1990. gadā, tika izveidota "Lintera prēmija" – kuru piešķir par nopelniem Latvijas sakaru jomas attīstībā.

Radiosakaru sistēmas uzturēšanā un apkalpošanā, gadsimta garumā, kā LVRTC un tai pakļauto organizāciju darbinieki, ir strādājuši, un vēl joprojām strādā arī Latvijas radio amatieri. Seši no viņiem - arī Lintera prēmijas laureāti.

Sveicam un atceramies:

Henrihs Bikuļičs - YL2BD, Pauls Brīvība – UQ2AB, Broņislavs Greiža – YL2CM līdz 1939.g., UQ2AN, Andris Mauriņš – YL2IF, Jānis Siliņš – UQ2PT, Janīna Čuhnova – UQ2MC, Jevgenijs Skorijs- UQ2GU (Lintera prēmija), Valdis Zladejs – UQ2MD, Uldis Rutkis – UQ2LO (Lintera prēmija), Leonīds Akula – YL2NR, Viktors Goloveckis – YL2FF, Anatolijs Kopilovs – YL2GO, Atis Pļaviņš – UQ2LQ, Ernests Poļakovs – SWL, Valerijs Posohovskis – YL2GOQ, Pāvels Rakickis – YL3GCD (Lintera prēmija), Valērijs Teterjuks – YL2GL, Vasilijs žerebkovs – UQ2DI, Ervīns Kristiņš – YL2CQ, Andrejs Lūks – YL2ON, Vladimirs Gontariks – YL2CV, Ivo Baumgarts – YL2JW, Oskars Cēbers – YL2IV (Lintera prēmija), Ilmārs Cīrulis – YL2FC, Mihails Kimbers – YL2QQ, Andris Rozentāls – YL2QG, Kristaps Druva – YL3ARP, Zigurds Belasovs – YL2PJ (Lintera prēmija), Oļegs Dedels – YL3GBJ, Eduards Opincāns – YL2HS, Valentīns Siliņevičš – UQ2HN, Sergejs Šukšins – YL3ALN, Jurijs Ulmanis – YL2NH (Lintera prēmija), Jevgenijs Busarovs – UQ2PL, Staņislavs Pankins – YL2FX, Aleksandrs Vilks – YL-RS-1, Česlavs Zablockis – UQ2KBO, Vladimirs Zagaduļins – UQ2GDH, Edmunds Laurens – YL2FS, Jānis Gailevičs – YL2HZ, Egils Kupčs – YL2QD, Augusts Pauniņš- YL3GDO, Viesturs Valdmanis – YL2AJ, Boriss Jegorovs – YL3GGT.

Par godu viņiem, un Latvijas Radio simtgadei, no 29. oktobra, līdz 05. novembrim, 2025. g. Latvijā ēterā darbosies amatieru radiostacija ar izsaukuma signālu YL100LR .

************************************

P.S. Dokumenta Interneta hipersaite ir atspēkota! Lietojiet Copy – Paste teholoģiju!

Materiāls precizēts 2025. gada 12. oktobrī.