Radioamatieru valoda

(Radioamatieru lietoto saīsinājumu un burtu fonētiskās tabulas – teksta beigās)

Parastā saziņā starp cilvēkiem var izdalīt divus sarunas veidus – simpleksu un dupleksu. Simpleksā veidā katrs runātājs runā tad, kad otrs klausās, un otrādi. Dupleksa saruna ir tad, kad klausītājs var pārtraukt runātāju pirms tas ir beidzis, vai runāt vienlaicīgi ar to. Tipiska dupleksa saziņa ir caur parastajiem un mobilajiem telefoniem.

Vēsturiski pirmais tehniskais saziņas veids – telegrāfs bija simplekss. Operators telegrammu, ar kaut kādu sūtītāja tekstu, nosūtīja pa vadiem saņēmējam, tad pa tiem pašiem vadiem – saņēma atbildi no otra operatora, par tās kvalitatīvu saņemšanu. Saņēmējs, pēc brīža varēja izveidot atbildi, un tādā pat veidā – ar operatora palīdzību, nosūtīt to atpakaļ sūtītājam. Tas bija pagarš simplekss process. Kad par operatoriem līnijas galos stājās paši lēmuma pieņēmēji (teiksim kuģu radiotelegrāfisti – risinot profesionālus jautājumus), tad izveidojās tīri simpleksa saruna: raida – klausās – raida utt. Šo saziņas veidu nosaka sakaru kanāla tips. Radio – tā ir konkrēta frekvence un joslas platums. Uz konkrētas radiofrekvences netraucēti var darboties tikai viena radiostacija, citādi tur veidojas "putra". Tāpēc tā: viens raida – otrs klausās.

Dupleksos sakaros tehniski izmanto divus (vai vairākus) radiokanālus vienlaicīgi, katram operatoram (runātājam) izdalot savu - kurā runāt, un tad ir iespējama dzīva saruna – ar pārtraukšanu. Tipiskākais šādu sakaru tehniskās realizācijas veids ir mobilais telefons. Parastajā telefonā tas tehniski tiek panākts savādāk – vadu balss pārraides kanālā nav nepieciešama pārslēgšanās no raidīšanas uz uztveršanu un ir plašāka balss pārraides josla, kas ļauj precīzāk attēlot patiesu cilvēku savstarpējo sarunu.

Radioamatieru sakari veidojušies vēsturiski no telegrāfa sakariem un dažādu dienestu balss sakariem. Viņi visi, lielākoties, bija simpleksi. Līdz ar to, saglabājot vienkāršu tehnisko realizāciju, un arī tradīcijas – amatieri sazinās simpleksi. (Amatieru ciparu sakaru veidos gan ir arī pseido-duplekss sakaru veids (protokols), bāzēts uz simpleksu datu apmaiņu vairākos sakaru kanālos vienlaicīgi).

Tātad Radioamatieris sazinās simpleksi: klausās – raida – klausās – raida – klausās – klausās – klausās - …

Radioamatieriem ir izveidojusies konkrēta procedūra, kā viņi veic savus sakarus. Sākas viss ar korespondenta sameklēšanu. Tas var notikt dažādi. Var ieslēgt uztvērēju un sākt klausīties ēteru. Dzirdot kādu korespondentu, kas tur jau notur ar kādu citu radioamatieri radiosakaru, pagaidīt sakara beigas – un pasaukt kādu no viņiem. Tāpat var atbildēt uz kāda radioamatiera kopējo izsaukumu – CQ. Bezjēdzīgi ir līst citu amatieru sarunās, un tās traucēt. Tas ir neētiski. Ja Jums tiešām ir ko teikt, un vēlaties izveidot "nelielu apaļo galdu starp trim, vai vairākiem amatieriem"– sarunas pauzēs lietojiet vārdu "brek" (no angļu - breack) un gaidiet rekciju no runātājiem. Vēl korespondentus Jūs varat atrast klāsteros – speciālās interneta vietnēs, kur amatieri paziņo citu staciju darba frekvences šajā brīdī. Nu un protams – sakarus var iepriekš, vai arī tieši tobrīd, sarunāt pa telefonu, vai e-mail, WhatsApp utt.

Kad korespondents ir atrasts, vai citādi noteikts, tas ēterā ir jāpasauc. Saukt var vairākas reizes – līdz atbild, vai – skatieties pēc apstākļiem – ja nedzird Jūs, frekvencē ir pārāk daudz saucēju utt, - pārtrauciet saukt. Te ir jāievēro pieklājība un mērenība. Lieki ēteru nevajag piesārņot.

Ja korespondents atbild, ar viņu ir jānodibina "formālais radiosakars". Tas nozīmē jānovērtē viņa signāls pēc RS(T) skalas un jānosūta viņam šis kods. Ja sakaru veidosiet garāku, tad nosauciet korespondentam savu vārdu (Andris) un pilsētu (Riga). Dažreiz vajag nosaukt arī lokatoru (KO26AW), ja sakaru specifika diapazonā to prasa. Ja veidosiet īsu sakaru – ar RS(T) pietiek un gaidiet, ko viņš Jums raidīs.

Ja korespondents savā pirmajā atbildē raida tikai RS(T), tad neuzbāzieties viņam ar savu vārdu un pilsētu. Daudzi amatieri izmanto Callbook, kur viņi šos datus redz, un sveicina Jūs vārdā. Skatiet pēc situācijas, ja jūtat, ka korespondentam ir laiks ar Jums papļāpāt (ragchawing), varat to darīt. Ja operators ir orientēts vākt pēc iespējas vairāk sakarus šajā brīdi, ļaujiet viņam to darīt.

Katru no simpleksajām frāzēm ieteicams nobeigt ar konkrētu norādi, ka Jūs pārejat uz klausīšanos. Telegrāfā tas ir simbols K, SSB – Over, Listening, Back (to You), Klausos. Tempa dēļ (sacensības, un strādājot ar DX stacijām) šīs frāzes izlaiž.

Visu sakaru vēlams nobeigt ar kādu frāzi, kas nozīmē, ka tas ir viss no Jums. Telegrāfā tās ir frāzes SK, TU, vai E E (divi punkti). SSB – 73, Good luck, Bye, Veiksmi. Sacensībās tas ir svarīgi, lai pārliecinātu korespondentu, ka Jūs kontroles numuru no viņa piefiksējāt un viņš var beigt koncentrēties uz Jums. Citādi - tūlīt prasiet, kas Jums trūkst.

Ja ēterā jūtaties drošs, varat mēģināt pats saukt kopējo izsaukumu. Tad lomas mainās un Jums pirmajam jānovērtē korespondenta signāls un varat izvēlēties – veidot īso, vai paplašināto QSO (ar vārdu, pilsētu un citu informāciju).

Tas īsumā viss. Tagad konkrēti sakaru piemēri:

SSB sakari:

Jūs, grozot radio uztvērēja (transivera) frekvences mainīšanas pogu, skaņojaties uz dažādām stacijām, dzirdat: "Sīk jū sīk jū delta lima tū maik čarlī delta lima tū maik čarlī listening". Atvainojiet, latviski fonētiski uzrakstīju kā skan izsaukums – CQ CQ DL2MC DL2MC.

Radioamatieri daudzas darbības, frāzes un tēmas kodē ar speciāliem saīsinājumiem, un arī burtus, kas kaut ko nozīmē kontekstā, aizvieto ar vārdiem. Pamatā tas notiek angļu valodā, tomēr ir sastopamas arī citas valodas. Saīsinājumi nostabilizējušies gadiem, un ir jau vēsturiski. Radiosakari bieži pavadās ar dažādiem ētera trokšņiem, un lai raidīto labāk saprastu, tekstu var kodēt – vārdus aizstāj ar to burtu fonētiskajiem aizstājējiem. Lai pasaulē visi varētu "lasīt" šādi kodētus tekstus, vienojās par vienotu burtu kodēšanas tabulu. ITU savos pirmajos materiālos – (ap 1924. gadu) publicēja šo tabulu, un vēlāk to par pamatu kodēšanai lietoja daudzi dienesti, tai skaitā arī militārie. Daudzām valstīm ir savi fonētiskie kodēšanas alfabēti, arī Latvijai. (Tabula atrodama raksta beigās.) Angļu valodā ir vēl viena burtu kodēšana – literārā, kad burtu aizstāj ar zilbi. ( A – ei, B – bī, C – sī, D – dī …, atvainojiet, rakstīju latviski). Arī to dažkārt lieto precīzu tekstu pārraidē.

Tātad, iepriekš minētais korespondents ēterā raidīja, tā saukto, kopējo izsaukumu. Frāze CQ ir viena no populārākajām radioamatieru frāzēm. Radusies jau atkal – ļoti sen, kuģu sakaros, ap 1905. gadu. Burtu salikums CQ angliskajā literārajā kodēšana skan: sī kjū, kas runājot pārtop par sīk jū, un nozīmē – meklēju Jūs. Līdzīgas ir vēl vairākas amatieru lietotās frāzes, piemēram B4 – before, iepriekš. (QSO B4 – sakars ir bijis iepriekš, lieto telegrāfā).

Uz kopējo izsaukumu var atbildēt visi radioamatieri. Ja viņš būtu saucis CQ DX DL2MC – tad viņš meklē ēterā retas stacijas (DX). Par retu staciju varētu saukt staciju ārpus sava kontinenta (viņam, vācietim, tā būtu Āfrika, Amerika, Austrālija utt). Ja dzirdam CQ DX JA3NNT, tad tā ir stacija no Japānas, un tā arī meklē tālākas stacijas. Mēs, no Latvijas, varam droši viņu saukt. Citādi – nē, meklējiet nākošo staciju. Te un vēlāk es jau sāku lietot kodus, kuru skaidrojumi atrodami raksta beigās.

Iepriekšminētajā frāzē kods - CQ ir "saucu visus" un DL2MC ir kāda konkrēta Vācijas radioamatiera identifikācijas signāls, piešķirts oficiālā Vācijas radioamatieru sertifikācijas centrā. No identifikācijas signāla ir iespējams atšifrēt kādu valsti viņš pārstāv. Valstīm izdalīto signālu kodi un amatieru staciju izsaukuma signālu veidošanas noteikumi ir sīkāk aprakstīti šajā mājas lapā, nodaļā "IZSAUKUMA SIGNĀLI".

Turpmāk te, ar lielajiem burtiem ir teksts, kas jākodē ar fonētiskā alfabēta palīdzību, vai jāizrunā, kā pieņemtas frāzes, un mazajiem burtiem ir frāzes, kas izrunājamas angļu valodā. (Atvainojiet par angļu gramatiku, literāri tā, protams, neraksta)

Sakars ir simplekss, kur katra rindiņa norāda viena korespondenta teikto. Tātad dzirdam:

1. CQ CQ DL2MC DL2MC listening

Mēs mēģinām sasaukt viņu:

2. DL2MC there YL2FD YL2FD over

Korespondents man atbild:

3. YL2FD there DL2MC. good morning. your signals are 57. over

Mana nākošā frāze ir:

4. DL2MC YL2FD thanks for report. yours 59, excellent signals. over

Ja korespondents nākošo frāzi saka:

5. YL2FD thanks, good luck (vai līdzīgi)

tas nozīmē, ka sakars beidzies un viņš meklēs nākošo korespondentu. Ar to arī formāls sakars ir beidzies.

Jums jāatbild:

6. (DM2MC YL2FD) good luck (iekavās esošo var arī neteikt)

Un sakara dati jāpiefiksē, vai nu uz papīra, vai, kas labāk – elektroniskā sakaru reģistrācijas žurnālā datorā. To var pārrakstīt arī no papīra žurnālā vēlāk. Jāpiefiksē korespondenta izsaukuma signāls, datums, laiks (vislabāk UTC laika joslā, tad būs vienādi ar citiem korespondentiem pasaulē), frekvence uz kuras notika radiosakars (Megahercos, pieļauj arī metros, bet labāk Megahercos) un abu nosauktos signāla novērtējumus RS(T) skalā. Vēl var fiksēt arī citu informāciju, kas saņemta – Vārds, pilsēta, lokators viņa aparatūras raksturojums, antena, laika apstākļi utt.

Bet sakars var veidoties arī citāds. Trešajā frāzē korespondents nosauc savu vārdu, pilsētu un vēl ko, teiksim:

3a. YL2FD there DL2MC. good morning . your signals there are 57 57. my name is kurt - kilo uniform romeo tango, and my QTH is bonn - bravo oskar november november. how did you copy me? YL2FD there DM2MC, mike back to You. (QTH izrunā – kju tī eidž, mike back to you – nozīmē – mikrofons tev)

Tad Jūsu atbilde varētu skanēt aptuveni tā:

4a. DL2MC there YL2FD. thanks kurt for Info. my name is andris - alfa november delta romeo india sierra, and i am located in capital city of latvia - riga - romeo india golf alfa. how do you copy me? YL2FD listening.

Es pastāstu, ka mani sauc Andris un es atrodos Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Savu vārdu un pilsētu es nosaucu vēlreiz, kodētu ar burtiem fonētiskajiem kodiem. Tad turpinājums – viņa atbilde:

5a. YL2FD there DM2MC. hallo andris, perfect copy. my equipment now is kenwood ts-890 transceiver running 500 watts in power amplifier om1000. my antenna is 3 elements yagi directed to your direction. weather conditions are fine - clear sky and temperature is 6 degrees over zero. how is yours? YL2FD there DM2MC, mike back to You

Korespondents pastāsta par aparatūru, ko viņš lieto, savu antenu, kas virzīta manā virzienā un par laika apstākļiem pie sevis. Ja viņš to ir stāstījis, tad pieklājīgi ir pastāstīt to pašu par sevi. "Mike back to You" nozīmē ka viņš pāriet uz klausīšanos un dod Jums iespēju runāt mikrofonā. Atbilde būtu aptuveni tāda:

6a. DM2MC there YL2FD. thanks kurt for your description. i am currently running yaesu FT-710 at 70 watts into gap titan antenna mounted 10 meters above sea level. weather today is cloudy, snowing, temperature minus 3 degrees. many thanks for QSO. My QSL is via LoTW. please somehow confirm my first SSB QSO with germany on this band. my best wishes and merry christmas kurt. DM2MC there YL2FD. thanks and good luck

7a. Merry Christmas Andris 73.

Noteikumi saka – raidīšanas laikā ik pa 10 minūtēm ir ēterā jānosauc savs izsaukuma signāls. Ja radiosakars rit raiti, kādu reizi korespondenta, vai savu izsaukuma signālus var izlaist. Ir praktiski dzirdēti un lietoti 3 novēlējumi – Happy Eastern (lieldienas), tad Merry Christmas (telegrāfā XMTAS) un Happy New Year (telegrāfā HNY). Ar novēlējumiem esiet uzmanīgi - ne visi svin šos svētkus konkrētajos datumos.

Ja radiosakars iziet ārpus standarta punktiem: 1, 2, 3, 4, 5 un 6, tad nobeigums tam var būt stipri dažāds. Jūs varat brīvi pārrunāt dažādas tēmas (Radioamatiera ētikas kodeksā norādīts - atskaitot par politiku, reliģiju un intīmiem jautājumiem) un sakars var ieilgt pēc nepieciešamības. Tomēr bezjēdzīga runāšana te nebūtu vēlama. Varbūt kāds cits vēlas nodibināt sakaru ar Jums, vai Jūsu korespondentu, vai vispār ar kādu citu, jo sarunājis sakaru tieši uz šīs frekvences. Tāpat papētiet diapazona sadalījumu – kura vieta kam ir paredzēta un kur ko drīkst.

Dažreiz burtus kodē ne ar ITU pieņemto fonētisko alfabētu, vai jaukti. Tad nosaukltā vārda pirmais burts arī nozīmē kodēto burtu. Piemēram ir dzirdēti: America, Beiker, Canada, Denmark, Florida, Guatemala, Honolulu, Italy, Japan, Kilowatt, London, Mexico, Nency, Ontario, Peter, Queen, Radio, Shugar, Texas, United, Valency, Double V, Yesterday, Zanzibar, un ir vēl citi.

ITU burtu kodēšanas tabulu ieteicams iemācīties pareizo, un lietot to. Šajā sakarā - iemācieties kā skan kodēts jūsu izsaukuma signals, un to brīdi pa brīdim pie sevis atkārtojiet, līdz tas izdodas automātiski. Tad vēl, brīvā brīdī galvā pakodējiet kādus vārdus - ejot pa ielu - veikala nosaukumus, produktu nosaukumus uz iepakojuma, jebkurus citus sastaptus vārdus, līdz šī tabula ir iegaumēta pilnīgi. To pašu mēģiniet ar latviešu kodētiem burtiem. Iemācieties pamattabulas, alternatīvie nosaukumi iemācīsies paši. Tas Jums ļaus neapjukt reālā darbā ēterā un arī sacensībās.

Īsais sakars SSB:

CQ YL100LR – Latvijas stacija sauc kopējo izsaukuma signālu

SP2BAN – Poļu stacija atbild

SP2BAN 59 – Latvijas stacija apstiprina, ka sakars ir ar viņu un dod signāla novērtējumu

59 thanks good luck – Poļu stacija atbild ar signāla novērtējumu un apstiprina sakara beigas

CQ YL100LR – Latvijas stacija turpina saukt kopējo izsaukumu

Teksti ar lielajiem burtiem tiek izrunāti ar burtu kodēšanu: "sī kjū jenkī lima van zīro zīro latvian radio". Burtu kodēšanai protams ir sava tabula, bet dažreiz ir pieļaujamas atkāpes, ja ir skaidrs konteksts vai saprotams kodējums.

Tagad telegrāfā. Tur viss notiek īsāk, jo daudz lieto speciālos tematiskos saīsinājumus. Ir 3 galvenās speciālu saīsinājumu tabulas no kurām radioamatieri pārņēmuši šos kodus. Šobrīd amatieri lieto daļu no starptautiskās Q-tabulas, daļu no starptautiskajiem sakaru saīsinājumiem un daļu no ciparu tabulas. Vēl ir zināma Z - tabula, kuru šobrīd nelieto un ir vēl citas ar. Pilnībā šīs tabulas var atrast internetā.

Vēsturiski - savas pirmās tabulas sāka veidot līniju telegrāfisti, tad kuģu un aviācijas radio-operatori. Arī atsevišķas valstis veidoja savas tabulas. Radio sakariem kļūstot starptautiskiem, šis tabulas apvienoja. Tādu "kārtību" pirmoreizi pieņēma un publicēja 1906. gadā Berlīnes otrās Radio konferences materiālos. Tad vēlākos ITU kongresos to vairākkārt precizēja. Kopš tā laika tabulas ir attīstījušās, palikušas garākas un pilnīgāks, līdz beidzot - konkrētākas. Tabulas veidoja elektriķi, radiotehniķi, operatori un citi, ar šo lietu saistītie. Daudzām valstīm ir arī savas tabulas, teiksim, burtu kodēšanai ar balsi. Teksta beigās atrodama arī burtu kodēšana latviešu valodā.

Atgriežoties pie radiosakara telegrāfā, ēterā dzirdam:

1. CQ CQ OK2MM OK2MM K

Te Čehu stacija raida kopējo izsaukumu. Es atbildu Čeham:

2. OK2MM DE YL2FD YL2FD K

DE nozīmē - šeit, un K nozīmē - es pāreju uz klausīšanos, klausos.

3. YL2FD DE OK2MM TKS UR RST 589 589 MY NAME JACEK JACEK MY QTH BRNO BRNO HW CPY ? YL2FD DE OK2MM KN

Te Čehs atbild man, novērtē manu signālu RST skalā, pārraida savu vārdu un pilsētu no kuras raida. HW CPY - viņš jautā man, kā uztvēri? KN nozīmē klausos tieši tevi.

4. OK2MM DE YL2FD TKS JACEK UR RST 559 559 NAME ANDRIS ANDRIS QTH RIGA RIGA AR KN

Te es atbildu Čeham ar savu informāciju. AR - jāraida divi burti bez atstarpes un nozīmē beidzu raidīt.

5. YL2FD DE OK2MM TKS INFO MY TRCVR KWD TS590 100 W OUT ANT DIPOLE / WX FOGGY TEMP PLUS 1 C / QSL LOTW TNX QSO CUAGN YL2FD DE OK2MM 73 SK

Čehs pastāsta kāda ir viņa aparatūra, antena, kāds ārā laiks, ka apstiprinās mūsu radiosakaru LoTw sistēmā un priecāsies nodibināt sakaru ar mani vēlreiz.

6. OK2MM DE YL2FD TKS INFO EQUIPMENT THERE IS YAESU FT710 100 WATTS OUT IN ANTENNA GAP TITAN DX / MY QSL OK / THANKS FOR QSO 73 OK2MM YL2FD SK ..

Te es čeham atbildu telegrāfā ar nedaudz izvērstāku tekstu – tas telegrāfa iemaņu treniņam – man un viņam 😊 un atvados no viņa ar laba vēlējumiem un diviem punktiem " . . " pasakot ka tas ir viss. Tekstā minētā zīme " / " telegrāfā skan " - . . - . " un tiek lietota tēmu atdalīšanai. Teksts var būt dažāds un izmantiti arī citi saīsinājumi no tabulas zemāk. Sākumā lietojiet to minimumu, kas nupat tika izklāstīts, vēlāk savu tekstu varēsiet bagātināt ar citām frāzēm.

Bieži telegrāfā notiek īsi QSO

CQ SP3BTU SP3BTU K

YL2FD

YL2FD 599

R 599 TU

CQ SP3BTU …

Šādus īsus sakarus lieto arī sacensībās:

TEST SP3BTU SP3BTU K

YL2FD

YL2FD 59914

R 59915

TU QRZ …

Tekstus pēc nepieciešamības var pagarināt, vai precizēt.

TEST SP3BTU SP3BTU K

YL2FD

YL2FD 59914

NR ?

59914 14

R 59915

TU TEST SP3BTU …

Ja radiosakara iniciators (CQ saucējs) esat Jūs, tad notiek viss tas pats, tikai minētajā kārtībā rindiņu pāra numuri mainās vietām ar nepāra numuriem.

Tekstu kārtība gan SSB, gan CW sakaros nav dogma – tā katram operatoram var nedaudz atšķirties. Ar to sāk iezīmēties katra operatora rokraksts. Operatori cenšās līdzināties viens otram.

Sakari līdzīgi notiek arī ciparu darba veidos, tādos, kā RTTY (teletaips), PSK31 un citos. Izņēmums ir FT8 (FT4). Tur viss notiek stingrā secībā, ko nosaka datora programma, bet arī to ir iespējams pārkārtot.

Tipisks FT-8 QSO:

Piemēram ekrānā redzam:

1. CQ HA1BF JN86

Ungāru stacija sauc kopējo izsaukumu un raida savu saīsināto lokatoru. Atbildēt var divejādi – ar pilno, vai saīsināto variantu. Ar saīsināto variantu korespondents nesaņem Jūsu lokatoru, bet sakars būs īsāks.

2a. HA1BF YL2FD KO26

Vai:

2b. HA1BF YL2FD -02

Korespondents atbild:

3a. YL2FD HA1BF -07

Vai:

3b. YL2FD HA1BF R-07

4a. HA1BF YL2FD R-02

Vai:

4b. HA1BF YL2FD RR73

5a. YL2FD HA1BF RR73

5b. YL2FD HA1BF 73

6a. HA1BF YL2FD 73

6b. nav, jo izvēloties - 2b saīsinājām sakara ilgumu par 15 (FT-4 - 7.5) sekundēm.

Neaizmirstiet saglabāt sakaru. Raidāmo rindiņu saturu un secību formē dators. Pēc izsaucamās stacijas un 2a, vai 2b izvēles (pēc noklusējuma un automātiski tiek izvēlēts 2a variants) viss pārējais notiek automātiski. Ja korespondents neatbild secībā (nav saņēmis Jūsu sūtīto rindiņu) dators iepriekšējo rindiņu viņam sūta atkārtoti. Te -07 un -02 ir datora novērtējums korespondenta signālam "savos decibelos", ņemot vērā ētera trokšņu līmeni un vēl kaut ko.

Par apzīmējumiem tabulās. Tās amatierim tā, kā būtu jāiemācās no galvas. Tam ir dots prakses laiks starp B un A kategorijām. Visi esam cilvēki un arī A kategorijas amatierim šad tad – šo to varētu būt nepieciešams atkārtot. Tāpēc zemāk ir PDF fails uz 4 lapām, ko varat izdrukāt, pāros ielaminēt un sākumā turēt stacijas tuvumā. Neuztveriet to par reklāmu, bet labu materiālu var iegādāties:

https://www.wimo.com/en/hamradioguide

Par pievienotās tabulas saturu.

Internetā, un daudzās grāmatās, ir ievietotas un skaidrotas šīs tabulas. Kā pirmo to publikāciju varētu minēt - Berlīnes otrās starptautiskās Radio-konferences 1906. gada materiālus. Tie vairākkārtīgi precizēti un pārpublicēti arī vēlāko ITU starptautisko konferenču materiālos. Tos drukāja un skaidroja jau 1920-to gadu beigās Latvijas Radio biedrības (LRB) žurnālos "Radio". Ļoti pilnīgs apkopojums bija pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un LRAL dibināšanas, 1994. gadā izdotajā "Zaļajā grāmatiņā". Zemāk lejup - lādējamās tabulas ir rediģētas, un tur ir atstāti tie saīsinājumi, kurus tiešām ētrā šobrīd lieto amatieri. No dažādiem pieejamiem tekstiem lapas tabulās saformēja, un man atsūtīja, vairāki mūsu jaunie radioamatieri. Paldies viņiem:     

Materiāls precizēts 2026. gada 08. februārī

Paldies lasītājiem par precizējumiem, komentāriem un aizrādījumiem. Īpaši Valtam, YL3OI.